LETA
Jaunākā informācija:
21:10 Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām uzskata, ka rīkojies pareizi, iebrūkot Ukrainā, pēc 90 minūšu garas telefona sarunas ar krievu diktatoru paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
“Diemžēl, nevaru teikt, ka būtu audzis iespaids, ka šī kara sākšana bija kļūda,” žurnālistiem sacīja Šolcs, kurš otrdien sazvanījās ar Putinu. Šolcs norādīja, ka nekas neliecina par attieksmes maiņu.
Šolcs telefonsarunā aicināja Putinu meklēt diplomātisku risinājumu, “balstītu uz pamieru, pilnīgu Krievijas spēku izvešanu un Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes ievērošanu”.
Krievijas karaspēka izvešana no Ukrainas ir vienīgais veids, kā radīt mieru reģionā, šodien sacīja Šolcs.
Viņaprāt, ir svarīgi uzturēt sarunu ar Putinu, kaut arī viņa nostāja nav mainījusies.
“Ir pareizi runāt vienam ar otru un pateikt to, kas ir sakāms par šo tēmu,” sacīja Šolcs.
20:36 Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena trešdien dosies uz Kijivu, lai ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārrunātu Ukrainas integrāciju Eiropas Savienības (ES) vienotajā tirgū.
To Leiena paziņoja, Eiropas Parlamentā Strasbūrā sakot ikgadējo runu par stāvokli ES.
Tā būs jau trešā Leienas vizīte Ukrainā, kopš Krievija 24.februārī sāka pilna apmēra iebrukumu šajā valstī.
Oficiālu lūgumu uzņemt to ES Ukraina iesniedza tikai dažas dienas pēc iebrukuma sākuma. Nepilnu četru mēnešu laikā Ukrainai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Parasti šis process ilgst vairākus gadus.
Tomēr ES līderi ir brīdinājuši, ka var paiet gadu desmiti, līdz Ukraina varēs iestāties ES.
ES uzstāj, ka Ukrainai vispirms jāizpilda septiņi nosacījumi, un tikai pēc tam varēs sākties oficiālās sarunas par iestāšanos. Nosacījumu vidū ir cīņa pret korupciju un oligarhiem, tiesu sistēmas uzlabošana un mediju neatkarības nodrošināšana.
Leiena Eiropas Parlamentā paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju “ir uz palikšanu”, ES plāno piešķirt 100 miljonu eiro Ukrainas skolu atjaunošanai, kā arī iekļaut Ukrainu ES bezmaksas viesabonēšanas zonā un vienotajā tirgū.
Eiropas Parlamenta zālē Strasbūrā Leienas runu noklausījās arī Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.
19:28 Lai novērstu savu karavīru masveida bēgšanu no kaujas lauka Ukrainā, Krievija aizmugurē izvieto sprostvienības, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR).
“Ukrainas Aizsardzības spēku darbības rezultātā okupācijas karspēka sastāvā pastiprinās panika un nevēlēšanās piedalīties karā. Situāciju pasliktina solītās naudas neizmaksāšana laikā un pilnā apjomā. Daudzi karavīri, kuru vienīgā motivācija bija tieši materiālais atbalsts, meklē iespējas vai nu atgriezties Krievijas Federācijas teritorijā, vai arī padoties,” ziņo ukraiņu izlūkdienests.
“Okupanti, kas atkāpās no Izjumas Doņeckas apgabala virzienā, gaida munīcijas un degvielas piegādi. Atkāpšanās laikā vienības izlietoja vai bija spiestas pamest gandrīz visus ieročus un ekipējumu. Rašisti sūdzas, ka solītā palīdzība tā arī netika saņemta,” teikts izlūkdienesta paziņojumā.
Izlūkdienests ziņo, ka Krievijas 20.gvardes armijas vienības cietušas smagus zaudējumus atkāpšanās laikā no Izjumas un Balakļijas.
“Dažās rotās palikuši apmēram puse no sastāva. Izdzīvojušie grasās doties uz Krievijas robežu, lai atgrieztos mājās,” ziņo izlūkdienests.
Tiek arī ziņots, ka daudzi Krievijas karavīri sapulcējušies netālu no Krievijas robežas Belgorodas apgabalā. Viņiem nav nekādu sakaru ar pavēlniecību, netiek piegādāta pārtika un munīcija.
“Lai apturētu masu bēgšanu no kaujas lauka, Kremļa pavēlniecība pastiprina “pārbaudītu” padomju “pārliecināšanas” metožu izmantošanu. No okupantu pārtvertajām sarunām kļuvis zināms par tā dēvēto sprostvienību izveidošanu aizmugurē,” GUR.
Krievu vienību komandieri brīdināti, ka visi, kas atkāpsies, tiks iznīcināti.
17:18 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklējis no Krievijas karaspēka nule atbrīvoto Harkivas apgabala Izjumu un tur piedalījies Ukrainas karoga pacelšanas ceremonijā, trešdien pavēstīja prezidenta preses sekretārs Serhijs Nikiforovs.
Zelenskis Izjumā “piedalījās Ukrainas valsts karoga pacelšanas ceremonijā, kā arī apsveica karavīrus atbrīvotājus”, ziņu aģentūrai “Ukrinform” apliecināja Nikiforovs.
Izjumā svinībās par godu Ukrainas karoga pacelšanai piedalījās arī aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara, Ukrainas Bruņoto spēku un citu drošības struktūru pārstāvji, kas pirms dažām dienām piedalījās pilsētas atbrīvošanā no krievu iebrucējiem, sociālajā tīklā “Facebook” pavēstīja Sičeslavas 25.atsevišķā gaisa desanta brigāde.
“Svinību pasākuma sākumā klātesošie ar klusuma brīdi pagodināja kritušo aizstāvju piemiņu, tad Ukrainas prezidents pateicās karavīriem par atbrīvotajām Ukrainas zemēm un svinīgā gaisotnē virs Izjumas pilsētas padomes tika pacelts Ukrainas karogs. Izjuma – tā ir Ukraina,” teikts brigādes ierakstā “Facebook”.
Ukrainas armija pretuzbrukuma gaitā Harkivas apgabalā līdz 13.septembrim atbrīvoti vairāk nekā 300 apdzīvoto vietu.
14:13 Aptuveni 5000 Ukrainas karavīru Lielbritānijā apmācīti programmas “Interflex” ietvaros, pavēstīja Ukrainas armijas ģenerālštābs.
“Līdz šim apmācības, piedaloties Kanādas, Nīderlandes, Ukrainas, kā arī pašas Apvienotās Karalistes instruktoriem, veiksmīgi pabeiguši teju 5000 mūsu karavīru. Viņi saņēmuši pamata zināšanas un prasmes taktiskajā medicīnā, inženierijas, kauju, psiholoģiskajā un taktiskajā sagatavotībā, ieskaitot uzbrukuma un taktisko darbību veikšanu pilsētas apstākļos,” teikts paziņojumā.
Programma “Interflex” ir viens no spilgtākajiem piemēriem Ukrainas starptautiskajam atbalstam un pārliecinošs apliecinājums tam, ka Ukraina nav viena cīņā pret Krievijas agresiju, norādīja ģenerālštābs.
“Tuvākajā laikā plānota programmas “Interflex” paplašināšana, konkrēti ir plānots sākt mācību kursu , lai sagatavotu Ukrainas Bruņoto spēku armijas daļu un apakšvienību jaunākos komandierus,” teikts paziņojumā.
11:39 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 53 650 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2180 tankus, 4665 bruņutransportierus, 1290 lielgabalus, 311 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 167 zenītartilērijas iekārtas, 246 lidmašīnas, 215 helikopterus, 908 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3501 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas un 120 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:20 Krievijas skolotāji, kas māca bērnus okupētajās Ukrainas teritorijās, tiks sodīti, otrdien paziņoja Ukrainas vicepremjere un ministre okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka.
Harkivas apgabalā pēdējo dienu laikā tika aizturēti skolotāji no Krievijas, kas ukraiņu skolās bija mācījuši bērnus pēc Krievijas izglītības programmas. Krievijas karaspēks atkāpjoties šos skolotājus pameta.
“Mūsu valsts teritorijā pašlaik atrodas Krievijas pilsoņi, kas nelikumīgi atbrauca uz pagaidām okupētām teritorijām un tur īstenoja nelikumīgu darbību. Mēs daudzreiz esam brīdinājuši, kas tas ir noziegums, bet viņi neieklausījās. Viņi nav Ukrainas pilsoņi, lai viņus varētu tiesāt par kolaboracionismu. Ženēvas konvenciju pārkāpšana, konkrēti – par bērnu mācīšanu okupētajās teritorijās viņiem ierastās kultūras tradīcijās un viņu valodā, ir kara likumu pārkāpšana, par ko ir paredzēta atsevišķa atbildība. Es apliecinu, ka Krievijas pilsoņi noteikti tiks sodīti, ja nekavējoties nepametīs mūsu teritoriju,” paziņoja Vereščuka.
Vicepremjere uzsvēra, ka Krievijas skolotāji netiks uzskatīti par gūstekņiem apmaiņai, jo viņi nav karadarbības dalībnieki.
Ukrainas mediji ir ziņojuši, ka Krievijas okupētajā Mariupoles pilsētā pirmo klašu skolēni tiek spiesti mācīties Krievijas himnu un viņiem tiek stāstīts par “ukraiņiem – nacistiem”.
