LETA
Jaunākā informācija:
21:58 Naktī uz trešdienu, kad tika slēgta satiksme pa Krimas tiltu, Ukrainai piederošo pussalu pametuši krievu okupācijas administrācijas vadītāji – tā dēvētais premjers Sergejs Aksjonovs un spīkers Vladimirs Konstantinovs, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā ziņo televīzijas kanāls “24”.
Saskaņā ar mediju ziņām Ukrainas izlūkdienestiem pagaidām nav zināma Aksjonova un Konstantinova atrašanās vieta, taču no okupētās Krimas viņi aizbraukuši pēc zvana no Maskavas par draudiem kolaboracionistu un Krievijas ielikteņu dzīvībām.
Pēc šīs telefonsarunas abi steigā pametušu Krimu, izvedot arī sievas, bērnus un pat mīļākās, ziņo ukraiņu žurnālisti.
Abu okupācijas administrācijas vadoņu ģimenes šobrīd atrodoties Rostovā, kur apmetušās vienā no viesnīcām.
Tā dēvētā Krimas vadītāja kancelejas darbinieki visu nakti esot dedzinājuši dokumentus.
19:24 Krievijā cietumā ieslodzītais opozicionārs Aleksejs Navaļnijs otrdien aicināja Rietumus noteikt iedarbīgas sankcijas Krievijas oligarhiem, kas atbalsta prezidentu Vladimiru Putinu un karu pret Ukrainu.
Rietumu sankcijas noteiktas tikai 46 no žurnāla “Forbes” Krievijas 200 bagātāko cilvēku saraksta, ierakstā sociālajos tīklos norādīja Navaļnijs.
“Man tas neizklausās pēc pilna mēroga kara pret Putina oligarhiem,” atzina opozicionārs.
Krievijas gāzes lieluzņēmuma “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers joprojām nav Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, viņš atgādināja.
Savukārt oligarham Romanam Abramovičam izdevies paglābties no ASV sankcijām, par spīti tam, ka viņa uzņēmumi “piegādā metālu Krievijas Aizsardzības ministrijai”.
“Mēs nevaram sagaidīt šķelšanos Putina elitē kara jautājumā, ja, par spīti visām runām, mēs pret viņiem neliekam lietā nūju, bet ļaujam tiem paturēt visus savus burkānus.”
“Es aicinu vēlētājus un likumdevējus ES, Lielbritānijā, ASV un Kanādā vērst spiedienu pret izpildvaru, piespiest to pārtraukt demagoģiju un nekavējoties noteikt masīvas personālsankcijas Putina zagļiem.”
Navaļnijs arī aicināja ES, ASV un Lielbritāniju aizliegt visiem, kas atbalstījuši Krievijas karu pret Ukrainu, spert kāju savās valstīs “20 gadus”.
Ierakstā tviterī Navaļnijs arī mudināja rietumvalstis rūpīgi sekot līdzi Krievijas oligarhu “centieniem Rietumos īstenot sabiedrisko attiecību un juridiskās kampaņas, atmazgājot savu tēlu un uzpērkot politiķus un žurnālistus”.
17:15 Vācijā Saksijas federālās zemes premjerministrs Mihaels Krečmers paudis aicinājumu Krievijas-Ukrainas karu iespējami drīz izbeigt sarunu ceļā, vienlaikus atzinīgi izsakoties par Krievijai noteiktajām sankcijām un Ukrainas atbalstīšanu.
“Sankcijas – tas ir pareizi, tāpat kā Ukrainas atbalstīšana. Bet karš ir iespējami drīz jāpārtrauc sarunu ceļā,” Frīdriha Eberta fonda rīkotajās diskusijās otrdien Drēzdenē sacīja Saksijas premjers.
“Es nelieku likmes uz militāru uzvaru. Vācija ir valsts, kurai šādos konfliktos ir jābūt starpniekam un jāved sarunas kopā ar ASV un Eiropas Savienību, kā arī ar Ķīnu. Galu galā karš tiks noregulēts sarunu ceļā, nevis kaujas laukā,” norādīja Krečmers.
Savukārt Saksijas vicepremjers un ekonomikas ministrs Martins Dūligs norādīja, ka šobrīd neredz iespējas risināt sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
“Nedz Krievija, nedz Ukraina šobrīd netic risinājumam pie sarunu galda. Šis agresīvais karš ir izmainījis Eiropas pasaules kārtību. Tajā pat laikā Eiropai ir vajadzīga stabilitāte. Ar konflikta iesaldēšanu vien nepietiek,” skaidroja Dūligs.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka vēl jūlija vidū atzina, ka nav ne vismazāko iespēju šobrīd ar Krieviju vest sarunas.
15:15 Krievu okupantu nominālais vietvaldis okupētajā Doneckas apgabalā nosūtījis vēstījumu Ziemeļkorejas līderim Kimam Čenunam ar aicinājumu uz sadarbību, vienlaikus izskanot signāliem, ka Ziemeļkoreja apsver iespēju nosūtīt strādniekus atjaunošanas darbiem Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos.
Ziemeļkoreja pagājušajā mēnesī atzina Donbasa separātisko veidojumu neatkarību, kam sekoja Kijivas lēmums saraut diplomātiskās attiecības ar Phenjanu.
Izskanējušas zināmas norādes, ka Ziemeļkoreja grasās sūtīt uz okupētajiem Donbasa reģioniem strādniekus, tomēr tas būtu pretrunā ar sankcijām, ko ANO Drošības padome noteikusi Ziemeļkorejai tās ballistisko raķešu un kodolprogrammas dēļ.
Krievu vietvaldis okupētajā Doneckā Deniss Pušiļins pirmdien pauda cerību, ka Doneckas separātiskais veidojums un Ziemeļkoreja izveidos “abpusēji izdevīgu divpusējo sadarbību atbilstoši [abu tautu] interesēm”, trešdien vēsta Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.
Doneckas marionešu administrācijas “vēstniece” Maskavā Olga Makejeva 29.jūlijā tikusies ar Ziemeļkorejas vēstnieku Krievijā Sinu Hončholu, un viņi runājuši par ekonomisko sadarbību, pavēstīja Doneckas “ārlietu ministrija”.
Ir “milzīgs potenciāls” divpusējai sadarbībai tirdzniecībā un “darbaspēka migrācijas jomā”, sacījis Sins.
Līdzīgas diskusijas Ziemeļkorejai bijušas ar Luhanskas marionešu administrāciju.
Krievijas vēstnieks Ziemeļkorejā Aleksandrs Macegora intervijā Kremļa medijam TASS iepriekš sacīja, ka Ziemeļkorejas celtnieki potenciāli varētu sniegt “ļoti nopietnu palīdzību” okupētā Donbasa atjaunošanā.
12:59 Krievija pret Ukrainu izvērstā pilna apjoma kara gaitā zaudējusi 30% desantnieku, jūras kājnieku un īpašo uzdevumu “elites” karotāju, intervijā “Amerikas Balsij” pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs.
“Šodien atbilstoši dažādiem datiem [krievi] zaudējuši vismaz trešo daļu sava kaujas potenciāla, kas bija iesaistīts uzbrukumā. Mēs konkrēti zinām, ka viņi zaudējuši 30% sava desantnieku, jūras kājnieku un īpašo uzdevumu karavīru elites korpusa, turklāt no virsnieku, seržantu sastāva. Es personīgi esmu redzējis viņu privātos dokumentus. Viņiem visiem vidēji bija 35 gadi. Tas nozīmē, ka gadi 15 veltīti viņu sagatavošanai,” sacīja ministrs.
Zinot Ukrainas spēku notriekto Krievijas lidmašīnu un helikopteru skaitu, var apgalvot, ka Krievija zaudējusi līdz 1000 dažāda ranga pilotu, viņš piebilda.
“Tas nozīmē, ka zaudēta lidotāju elite, kas var veikt lidojumus ar manevriem naktī,” sacīja Rezņikovs.
11:17 Krievija cenšas karošanai Ukrainā savervēt Vidusāzijas valstu pilsoņus, trešdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenais izlūkošanas direktorāts.
”Tā kā trūkst karot gribētāju, okupanti cenšas savervēt armijā Vidusāzijas valstu pilsoņus. Pirmo vietu šajā jautājumā ieņemt Maskavas apgabals – lai veidotu jaunas armijas vienības, vietējā vadība devusi norādījumus kara komisariātu un policijas nodaļu darbiniekiem “veikt aģitācijas pasākumus” ar Uzbekistānas, Tadžikistānas un Kirgizstānas pilsoņiem,” paziņoja direktorāts.
Tiem, kas piekrīt parakstīt līgumu un doties karot uz Ukrainu, papildus finansiālam stimulam tiek piedāvāts iegūt Krievijas pilsonību.
Turklāt Čečenija turpina formēt un apmācīt četrus bataljonus, ko nosūtīt karā Ukrainā.
“Ievērojama daļa no “brīvprātīgajiem” izveidotajos bataljonos ir čečenu drošībnieku nolaupīti vietējie jaunieši, galvenokārt no lauku apvidiem. Saskaroties ar safabricētas kriminālvajāšanas draudiem vai spīdzināšanu, viņi ir spiesti parakstīt līgumus dalībai karā Ukrainā,” pavēstīja direktorāts.
10:38 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 44 100 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1886 tankus, 4162 bruņutransportierus, 993 lielgabalus, 263 daudzstobru reaktīvo mīnmetējus, 136 zenītartilērijas iekārtas, 233 lidmašīnas, 196 helikopterus, 792 bezpilota lidaparātus, 190 spārnotās raķetes, 3054 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 93 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Harkivas un Doneckas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:38 Tuvākajos divos līdz trīs mēnešos sprādzieni okupantu militārajos objektos Krimā varētu būt vairāk, intervijā laikrakstam “Guardian”, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Otrdienas ugunsgrēks Krievijas munīcijas noliktavā Džankojas rajonā Krimā kļuvis par atgādinājumu tam, ka “krievu okupētā Krima – tā ir noliktavu sprāgšana un iebrucēju un zagļu bojāejas augsts risks”, sacīja Podoļaks.
Viņš pieļāva, ka pagājušajā nedēļā notikušais uzbrukums Novofedorivkas aviobāzei varētu būt bijis partizānu darbs, taču noraidīja jebkādus pieņēmumus, ka tas varētu būt bijis negadījums, kā to uzreiz paziņoja Maskava.
“Protams, es piekrītu Krievijas Aizsardzības ministrijai, kura tuvāko divu līdz trīs mēnešu laikā prognozē vairāk šādu incidentu. Es domāju, ka mēs varētu redzēt vairāk šādu gadījumu,” sacīja Podoļaks.
Viņš arī norādīja, ka Ukraina Krimas tiltu, kas savieno okupēto pussalu ar Krievijas cietzemi, uzskata par likumīgu militāru mērķi. “Tā ir nelikumīga būvniecība un galvenie Krievijas armijas apgādes ceļi Krimā. Šādi objekti ir jāiznīcina,” pavēstīja Podoļaks.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis Krimas un citu okupēto teritoriju iedzīvotājus netuvoties Krievijas militārajiem objektiem.
Otrdien no rīta sprādzienos Krimā tika nodarīti postījumi elektropārvades apakšstacijai un iznīcināta liela Krievijas munīcijas noliktava, kā arī nodarīti postījumi dzelzceļam Džankojas rajonā.
Vēlāk tika ziņots arī par sprādzieniem militārās aviobāzes teritorijā Simferopoles rajonā.
09:27 Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainas tiesībsargājošās iestādes reģistrējušas 41 893 noziegumus, kurus pastrādājusi Krievijas Federācija, paziņojis Ģenerālprokuratūras preses dienests.
“Agresijas un kara noziegumi: reģistrēts 28 591 noziegums, no kuriem 27 493 bija saistīti ar kara likumu un paražu pārkāpumiem, 73 bija saistīti ar agresīva kara plānošanu, sagatavošanu un vešanu, 28 bija saistīti ar kara propagandu, 997 bija citi,” teikts paziņojumā.
Tāpat reģistrēti 13 302 noziegumi pret nacionālo drošību, no kuriem 9191 bija Ukrainas teritoriālās vienotības un neaizskaramības pārkāpumi, 1582 – par valsts nodevību, 1876 – par kolaboracionismu, 129 – par palīdzības sniegšanu agresorvalstij, 64 – par diversiju, pavēstīja Ģenerālprokuratūra.
