LETA
Jaunākā informācija:
23:26 Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā no Ukrainas uz Eiropas Savienību (ES) bēgļu gaitās devušies vairāk nekā 5,7 miljoni cilvēku, liecina ES robežsardzes aģentūras “Frontex” jaunākie dati.
Savukārt aptuveni 2,8 miljoni ukraiņu atgriezušies Ukrainā no ES valstīm.
Vislielākais bēgļu pieplūdums joprojām vērojams uz Rumānijas un Polijas robežām. Abām valstīm ir arī būtiska loma Ukrainas graudu transportēšanā, kā rezultātā uz ceļiem pie robežas izveidojušies līdz 20 kilometriem gari sastrēgumi.
21:59 Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons piektdien ieradies iepriekš neizziņotā vizītē Kijivā ar solījumu sākt programmu Ukrainas karavīru apmācībai.
“Es priecājos atkal redzēt Kijivā lielu mūsu valsts draugu Borisu Džonsonu,” vietnē “Telegram” pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Ir labi atkal būt Kijivā,” tviterī norādīja Džonsons, kurš Ukrainas galvaspilsētu apmeklēja jau 9. aprīlī. Viņš bija pirmais G7 līderis, kurš apmeklēja Ukrainu, un kopš vizītes Lielbritānija ir sniegusi spēcīgu militāro atbalstu Ukrainai.
Džonsona birojs pavēstīja, ka premjerministrs ierosinājis programmu, kuras ietvaros katras 120 dienas tiktu apmācīti līdz 10 000 Ukrainas karavīru.
“Mans apmeklējums šodien, kara vidū, domāts, lai nosūtītu skaidru un vienkāršu vēstījumu ukraiņu tautai: Lielbritānija ir ar jums un būs ar jums līdz uzvarai,” sacīja Džonsons.
“Tādēļ es esmu ierosinājis prezidentam Zelenskim vērienīgu militāro mācību programmu, kas varētu mainīt šī kara vienādojumu, izmantojot vislielāko spēku no visiem – ukraiņu apņēmību uzvarēt,” viņš piebilda.
“Daudzās kara dienas ir pierādījušas, ka Lielbritānijas atbalsts Ukrainai ir spēcīgs. Mums ir kopīgs redzējums par to, kā Ukraina var sasniegt uzvaru,” sacīja Zelenskis.
14:00 Eiropas Komisija (EK) piektdien nolēmusi ieteikt piešķirt Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai, paziņoja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
Ukraina un Moldova pieteikumus par uzņemšanu ES iesniedza drīz pēc tam, kad Krievijas karaspēks 24.februārī atkārtoti iebruka Ukrainā.
“Jā, Ukraina ir jāpieņem kā kandidātvalsts. Tas ir balstīts izpratnē, ka labs darbs ir padarīts, bet svarīgs darbs vēl veicams,” sacīja EK prezidente.
“Mēs visi zinām, ka ukraiņi ir gatavi mirt par Eiropas perspektīvu. Mēs gribam, lai viņi dzīvo kopā ar mums par šo Eiropas sapni,” viņa uzsvēra.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinīgi novērtēja EK lēmumu, norādot, ka tas ir pirmais solis ceļā uz ES.
ES 27 dalībvalstīm vēl jādod zaļā gaisma, lai Ukrainai tiktu piešķirts kandidātvalsts statuss, un bloka līderi par to diskutēs samitā Briselē 23.jūnijā un 24.jūnijā.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba sociālajos medijos raksturoja EK atbalstu kā ES vēsturi progresā un aicināja piešķirt Ukrainai ES kandidātvalsts statusu.
“Tas būs spilgts pierādījums Eiropas līderībai un milzīgs stimuls Ukrainas turpmākajām pārmaiņām,” norādīja ministrs.
Ukrainas vēstnieks ANO Sergijs Kisļica sociālajos medijos uzsvēra, ka šī patiesi ir vēsturiska diena Ukrainai un Eiropai.
Viņš piebilda, ka daudzi ukraiņi jau ir samaksājuši augstāko cenu par EK atbalstu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanai Ukrainai.
Tomēr gaidāms, ka arī tad, ja Ukraina un Moldova tiks atzītas par kandidātvalstīm, to ceļš uz dalību ES būs diezgan ilgs.
Durvju atvēršana Ukrainai ir lielā mērā simbolisks solis, Kijivai cenšoties nostiprināt savu vietu Eiropā laikā, kad pret Ukrainu pilna mēroga karu atklāti izvērsusi Krievija.
Dažas ES valstis, arī Nīderlande, ir skeptiskas pret to, ka Ukrainas pieņemšana var notiks pārāk ātri. Tomēr, kā norāda diplomāti, sagaidāms, ka līderi piekritīs pirmajam solim.
ES smagsvaru Francijas, Vācijas un Itālijas līderi ceturtdien vizītes gaitā Kijivā pauda atbalstu tam, ka Ukrainai nekavējoties tiek piešķirts kandidātvalsts statuss.
Kā norādīja Leiena, kandidātvalsts statusa piešķiršana Ukrainai jāveic, “balstoties izpratnē, ka valsts veiks virkni tālāku svarīgu reformu” pirms pārejas pie nākamā posma un tiek sāktas oficiālas sarunas.
Viņa norādīja uz nepieciešamību veikt tieslietu sistēmas reformu, izskaust korupciju un ierobežot oligarhu ietekmi.
Līdzās Ukrainai un Moldovai, kam EK piektdien ieteica piešķirt ES kandidātvalsts statusu, dalībai blokā pieteikusies arī Gruzija.
Taču Leiena izteicās, ka Gruzijai būtu jāsniedz tāda “Eiropas perspektīva”, kas ļautu tai nonākt līdz kandidātvalsts statusam, ja tiktu turpinātas jaunas reformas.
13:59 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši aptuveni 33 150 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1456 tankus, 3563 bruņutransportierus, 734 lielgabalus, 233 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 97 zenītartilērijas iekārtas, 215 lidmašīnas, 180 helikopterus, 593 bezpilota lidaparātus, 129 spārnotās raķetes, 2496 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 55 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
08:53 Simtiem mierīgo iedzīvotāju, kas patvērušies ķīmijas rūpnīcā “Azot” Severodoneckas pilsētā, vairs nevar evakuēties nepārtraukto Krievijas artilērijas apšaužu dēļ, ceturtdien paziņoja Luhanskas apgabala kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
“Izkļūt no turienes pašlaik ir neiespējami,” sacīja gubernators. “Es ar to saprotu, ka fiziski tas ir iespējams, bet ļoti bīstami pastāvīgo apšaužu un kauju dēļ. Ja kāds iznāks, tad ar 99% varbūtību nomirs,” viņš piebilda.
Haidajs paziņoja ASV telekanālam CNN, ka rūpnīcas teritorijā pašlaik patvērušies 568 cilvēki, tai skaitā 38 bērni.
Mierīgajiem iedzīvotājiem, kas patvērušies šajā rūpnīcā, ir pārtikas rezerves, tomēr tās nav papildinātas divas nedēļas, trešdien CNN paziņoja Severodoneckas rajona kara pārvaldes vadītājs Romans Vlasenko.
Vairākums no viņiem ir šīs rūpnīcas darbinieki un viņu ģimeņu locekļi, bet ir arī daži vietējie iedzīvotāji. “Viņi tur slēpās no paša sākuma. Tur ir īstas bumbu patvertnes,” sacīja Vlasenko.
08:53 Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās ir izveidotas vismaz 20 filtrācijas nometnes un cietumi, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Pastāvīgās padomes sēdē paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Jevhens Cimbaļuks.
“Vēl ir daudz vietu, kur noziegumi nerimstas. Okupētajās teritorijās ir konstatētas vismaz 20 filtrācijas nometnes un cietumi,” sacīja Cimbaļuks.
Ukrainas vēstnieks atgādināja par cietumu “Izolācija” okupētajā Doneckā. “Mēs ļoti labi zinām par šausmām, kas tur notiek. Un tāpēc mums vajag apturēt to, ka Krievija izplatītu šo cietumu pa visu Ukrainu,” viņš uzsvēra.
Cimbaļuks arī pastāstīja par spīdzināšanas gadījumiem, dzimtē balstītu vardarbību, cilvēku nolaupīšanu, kas kļuvušas par “daļu no Krievijas politikas ar mērķi salauzt okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotāju gribu”.
“Hersonas un Zaporižjas apgabali, pēc cilvēktiesību aizstāvju teiktā, ir līderi pēc Krievijas armijas veikto cilvēku nolaupīšanu skaita Ukrainā,” sacīja Cimbaļuks, minot vairākus piemērus.
