LETA
Jaunākā informācija:
21:31 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paudis vilšanos, ka Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) neaicina izvest Krievijas spēkus no Zaporižjas atomelektrostacijas (AES) teritorijas.
Viņā sacīja, ka vēl pirms inspektoru brauciena uz AES vienojies ar IAEA vadītāju Rafaelu Grosi, ka ap staciju jāizveido demilitarizēta zona.
Zelenskis norādīja, ka Ukrainas un starptautisko centienu mērķis ir demilitarizētās zonas izveide ap staciju.
“Un tas ir slikti, ka mēs joprojām neesam dzirdējuši attiecīgos aicinājumus no IAEA. Lai gan mēs par to runājām ar Grosi kungu mūsu sanāksmē Kijivā,” pavēstīja Zelenskis.
Viņš arī atklāja, ka IAEA misiju Zaporižjes AES bija paredzēts pavadīt Ukrainas un starptautisko mediju žurnālistiem, taču Krievijas puse nelaida žurnālistus, un IAEA misijas locekļi “neaizstāvēja neatkarīgo mediju pārstāvjus”.
19:11 Krievijas karaspēks vairs nespēj savilkt rezerves sagrābtajā Hersonas apgabala daļā, jo Ukrainas Bruņotie spēki iedragājuši loģistiku, televīzijas maratona ēterā pavēstīja Ukrainas aizsardzības spēku “Dienvidi” apvienotā koordinācijas preses centra vadītāja Natālija Humeņuka.
Reģionā palikuši “daži transporta ceļi”, ko okupanti hipotētiski var izmantot, tomēr arī tie visu laiku atrodas Ukrainas Bruņoto spēku uguns kontrolē, sacīja amatpersona.
Ukrainas karavīri dienvidos precīzi un regulāri iznīcina bruņojuma noliktavas un pontonu pārceltuves.
Tas okupantu loģistiku grauj tik lielā mērā, ka viņi vairs nespēj savilkt rezerves, skaidroja Humeņuka.
17:42 Krievija apstiprinājusi, ka ļaus diviem Starptautiskas Atomenerģijas aģentūras (IAEA) inspektoriem palikt Ukrainā Krievijas sagrābtajā Zaporižjas atomelektrostacijā (AES).
IAEA delegācija ceturtdien ieradās Zaporižjas AES, reaģējot uz izskanējušajām bažām, ka spēkstacija var ciest apšaudēs.
Maskavas sūtnis Vīnē Mihails Uļjanovs apstiprināja, ka Zaporižjas AES paliks divi inspektori.
Ukrainas atomenerģijas uzņēmums “Enerhoatom” piektdien brīdināja, ka IAEA inspektori nevarēs sniegt pienācīgu vērtējumu situācijai, jo viņi nav ielaisti stacijas krīzes centrā.
Tieši tur tiek koordinētas darbības ārkārtas situācijas gadījumā, un tur, kā norāda Ukrainas puse, izvietoti Krievijas karavīri.
15:18 Krievija varētu iesaistīt kaujās Ukrainā vēl līdz 350 000 karavīru, televīzijas ēterā paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibickis.
“Krievijas armijā daudzas apakšvienības veic tikai objektu apsardzi un aizsardzību kā Krievijas teritorijā, tā aiz tās robežām,” skaidroja amatpersona.
“Turklāt Krievijai ir spēcīgs kontingents Sīrijā. Krievijai ir izvērsts kara bāzu tīkls bijušās Padomju Savienības teritorijā – tā ir gan Armēnija, gan Tadžikistāna, kontingents Kalnu Karabahā, kontingents Kazahstānā.”
“Tādā veidā, ja saliek to visu kopā, sanāk 300 līdz 350 tūkstoši, ko Krievija var likt lietā karā pret Ukrainu,” skaidroja Ukrainas militārā izlūkdienesta pārstāvis.
Kadru bads agresorvalsts armijas rindās spilgti iezīmējās līdz ar karavīru zaudējumu, ko iebrucēji cieš jau no pirmajām kara dienām.
Kā norādīja Skibickis, martā un aprīlī Krievijas vadība bija pieņēmusi lēmumu izmantot kaujās tikai karavīrus, kas ar bruņotajiem spēkiem parakstījuši atbilstošus līgumus. Kad agresora karaspēka rindās pieauga kritušo un ievainoto skaits, cilvēku, kas vēlētos noslēgt līgumus par dienestu armija, palika mazāk.
09:50 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 48 700 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 350 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2009 tankus, 4366 bruņutransportierus, 1126 lielgabalu, 289 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 153 zenītartilērijas iekārtas, 234 lidmašīnas, 205 helikopterus, 853 bezpilota lidaparātus, 198 spārnotās raķetes, 3247 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 105 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus pēdējās diennakts laikā krievi cietuši Doneckas un Kurahoves virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
09:16 Ukrainas armija iznīcinājusi krievu munīcijas noliktavu okupētajā Melitopolē, piektdien ziņo vietējie tīmekļa mediji.
Aculiecinieki stāsta, ka sprādzieni bijuši dzirdami visu nakti.
Melitopoles mērs Ivans Fedorovs ziņo, ka iznīcināta munīcijas noliktava pie lidlauka, kuru krievi kārtējo reizi mēģina neveiksmīgi atjaunot.
Fedorovs piebildis, ka Ukrainas armija Melitopolē trāpījusi vēl vienam mērķim, taču par to informācija vēl tiekot precizēta.
09:16 Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi piecas Krievijas karaspēka munīcijas noliktavas Baštankas, Berislavas un Hersonas rajonos, piektdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.
Iznīcināts arī krievu bezpilota lidaparātu vadības centrs Pravdines apkārtnē un prāmju pārceltuve pie Kazackes.
Krievi zaudējuši 102 karavīrus, sešus tankus, haubici “Msta-B”, reaktīvo daudzstobru mīnmetēju “Grad”, 120 milimetru mobilo mīnmetēju, kā arī astoņas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
Savukārt krievu iznīcinātāji un pikējošo bumbvedēji trīs reizes neveiksmīgi mēģinājuši uzbrukt ukraiņu pozīcijām.
Viens no krievu pikējošajiem bumbvedējiem ticis sašauts. Tā liktenis vēl tiek precizēts.
Ukraiņu zenītartilēristi notriekuši arī krievu iznīcinātāja “Su-35” izšautu raķeti.
09:15 Ukrainā kopš Krievijas militārās agresijas sākuma ir nodarīti postījumi 2328 izglītības iestādēm, no kurām 289 ir sagrautas, ceturtdien preses konferencē paziņoja Nacionālās policijas Organizatoriski analītiskā nodrošinājuma un operatīvās reaģēšanas departamenta priekšnieks Oleksijs Serhejevs.
“Krievijas karavīru izdarītie noziegumi tiek rūpīgi dokumentēti. Policijas izmeklēšanas apakšvienības ir sākušas 30,2 tūkstošus krimināllietu par kara noziegumu izdarīšanas faktiem,” sacīja Serhejevs.
Visvairāk krimināllietu – 21,6 tūkstoši – ir sāktas par kara likumu un paražu pārkāpšanu, 7,2 tūkstoši krimināllietu ir sāktas par Ukrainas teritoriālās integritātes un neaizskaramības pārkāpšanu, bet 1,2 tūkstoši krimināllietu ir sāktas par kolaboracionistisku darbību.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, Ukrainā mācību gadam klātienē ir gatavas vairāk nekā puse izglītības iestāžu.
