LETA
Jaunākā informācija:
18:06 Ukrainas austrumu Donbasa reģionā gājuši bojā divi amerikāņi, sestdien paziņoja ASV Valsts departaments.
“Mēs varam apstiprināt divu ASV pilsoņu neseno nāvi Ukrainas Donbasa reģionā. Mēs sazināmies ar ģimenēm un sniedzam visu iespējamo konsulāro palīdzību,” pavēstīja Valsts departamenta pārstāvis.
Valsts departaments paziņoja, ka tas nesniegs sīkāku informācijas “aiz cieņas pret ģimenēm šajā grūtajā laikā”.
ASV prezidents Džo Baidens un Valsts departaments brīdinājuši ASV pilsoņus nebraukt uz Ukrainu, lai piedalītos konfliktā.
Līdz šim apstiprināts, ka Ukrainā nogalināti vēl vismaz divi amerikāņi.
14:33 Ukrainas bruņotajiem spēkiem pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgas vismaz 50 efektīvas raķešu sistēmas, tādas kā ASV “Himars”, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks.
“Prezidents Volodimirs Zelenskis mūsu sarunās izvirza uzdevumu iegūt vēl vairāk smago ieroču. Un dialogā ar sabiedrotajiem regulāri pamatojam savas vajadzības. Mēs saprotam, ka mums vajag vismaz 50 tādas efektīvas raķešu zalvju sistēmas kā “Himars” un pēc iespējas ātrāk. Mēs darām visu, lai tuvotos šim skaitlim,” pavēstīja Jermaks.
Pēc viņa teiktā, Ukrainas armijai ir nepieciešami simtiem haubiču M777 un aviācija.
“Mūsu piloti mācīsies un apgūs Rietumu iznīcinātājus,” piebilda Jermaks.
Viņš uzsvēra, ka Ukrainas armija kara apstākļos pāriet uz NATO valstu bruņojumu un ukraiņu karavīri to ātri apgūst.
“Karš ar Krieviju šodien ir konfrontācija starp moderno armiju un atnācējiem no pagātnes. Efektivitāte vienmēr uzvar kvantitāti. Mūsdienu kara taktika parāda Ukrainas armijas spēku. Bet Rietumu ieroču pastiprināti mēs izpildīsim visus uzdevumus Ukrainas teritorijas atbrīvošanai. Un mēs nosūtīsim atpakaļ krievu atnācējus viņu pagātnē,” savā “Telegram” kanālā raksta Jermaks.
ASV piektdien apstiprināja vēl 270 miljonus dolāru lielu militāro palīdzību Ukrainai, ieskaitot četras raķešu sistēmas “Himars”.
Jaunā palīdzība palielinās līdz 20 uz Ukrainu nosūtīto “Himars” skaitu, kas var precīzi trāpīt mērķiem 80 kilometru attālumā.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka efektīvam pretuzbrukuma un lūzumam karā vajadzīgas vismaz 100 sistēmas “Himars”.
13:06 Krievijas spēki sestdien izšāvuši četras raķetes uz Odesu, no kurām divas trāpījušas jūras tirdzniecības ostai, ziņo amatpersonas.
Kā ziņo operatīvais štābs “Dienvidi”, ienaidnieks raidījis spārnotās raķetes “Kalibr”, divas raķetes notriekuši pretgaisa aizsardzības spēki, bet divas trāpījušas ostas infrastruktūras objektiem.
Ukrainas deputāts Oleksijs Hončarenko pavēstīja, ka pilsētā bijuši dzirdami seši sprādzieni.
Viņš piebilda, ka Odesas ostā izcēlies ugunsgrēks. Sociālajos tīklos izliktos attēlos redzams, kā ostā paceļas melnu dūmu stabs.
Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka trieciens Odesā tika veikts graudu uzglabāšanas vietā.
“Trieciens tika veikts tieši tur, kur ir labība. Mēs redzam, cik vērti ir līgumi ar teroristu valsti,” paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības pārstāvis Jurijs Ignats.
Ukrainas Agrārās politikas ministrija pavēstīja, ka Krievijas raķešu uzbrukums veikts pa eksportam paredzēto graudu uzglabāšanas vietām.
“Daudzumu nepateikšu, jo ar to nodarbojas Infrastruktūras ministrija. Pirmos sūtījumu gaidījām jau rīt vai parīt,” norādīja ministrijas amatpersona.
Odesas ostai ir centrālā loma vakar Ukrainas un Krievijas ar Turcijas un ANO starpniecību parakstītajos nolīgumos, kas paredz atsākt Ukrainā bloķētās labības eksportu pāri Melnajai jūrai.
Krievija ar raķešu uzbrukumu Odesas ostai pakļauj šaubām vienošanos, ko tā slēgusi ar ANO un Turciju, paziņoja Ukrainas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Olehs Nikolenko.
“Krievijas Federācijai bija nepieciešamas mazāk nekā 24 stundas, lai ar raķešu triecienu Odesas ostas teritorijai pakļautu šaubām vienošanos un solījumus, ko tā devusi ANO un Turcijai vakar Stambulā parakstītajā dokumentā.
Krievijas raķete ir Vladimira Putina spļāviens sejā ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam un Turcijas prezidentam Redžepam Erdoanam, kuri pielika milzīgas pūles vienošanās panākšanai un kuriem Ukraina ir pateicīga,” sociālajā tīklā “Facebook” raksta Nikolenko.
“Mēs aicinām ANO un Turciju nodrošināt Krievijas saistību izpildi graudu koridora drošas funkcionēšanas ietvaros. Panākto vienošanos nepildīšanas gadījumā Krievija būs pilnībā atbildīga par globālās pārtikas krīzes padziļināšanos,” uzsvēra ministrijas pārstāvis.
Kā ziņots, Ukraina un Krievija piektdien Stambulā parakstīja atsevišķas vienošanās ar Turciju un ANO par graudu eksporta atsākšanu no Melnās jūras ostām.
Ukraina iepriekš paziņoja, ka vienošanos par graudu eksporta atsākšanu parakstīs tikai ar Turciju un ANO, noraidot jebkādus tiešus darījumus ar Maskavu. Krievija ar Turciju un ANO parakstīja atsevišķu identisku vienošanos.
12:40 Krievijas spēki sestdienas rītā ar raķetēm apšaudījuši Kirovohradas apgabalu Ukrainas centrālajā daļā, nogalinot trīs cilvēkus un deviņus ievainojot, ziņo amatpersonas.
Kā pavēstīja Kirovohradas apgabala administrācijas vadītājs Andrejs Raikovičs, apšaude notikusi ap pieciem no rīta, kad uz apgabalu izšautas 13 raķetes, tajā skaitā astoņas spārnotās raķetes “Kalibr”.
Pēc viņa teiktā, raķetes trāpījušas infrastruktūras objektiem ārpus apgabala centra. Cietis militārais lidlauks un valsts dzelzceļa uzņēmuma “Ukrzaliznicja” objekts.
Raikovičs sacīja, ka triecienā nogalināti trīs cilvēki – viens karavīrs un divi apsargi. Vēl deviņi karavīri guvuši ievainojumus.
11:41 Krievijas izvērstā agresija nodarījusi kaitējumu Ukrainas dabai 204 miljardu grivnu (5,4 miljardu eiro) apmērā, paziņojusi Ukrainas Vides aizsardzības un dabas resursu ministrija.
“Komanda izstrādājusi desmit jaunas metodes, lai aprēķinātu apkārtējai videi nodarīto postījumu. Jau šobrīd kaitējums no Krievijas agresijas sasniedz 204 miljardus grivnu. Šīm iestrādēm ir globāla nozīme. Krievija ir mūsu laiku galvenais ekoterorists,” teikts ministrijas ziņojumā.
Ministrija norāda, ka eksperti turpina dokumentēt krievu noziegumus pret Ukrainas dabu. Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir reģistrēti vairāk nekā 2000 šādu faktu. Tāpat šobrīd tiek gatavotas prasības starptautiskajās tiesās.
10:16 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 39 240 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1708 tankus, 3929 bruņutransportierus, 864 lielgabalus, 253 daudzstobru reaktīvo mīnmetējus, 113 zenītartilērijas iekārtas, 221 lidmašīnu, 188 helikopterus, 714 bezpilota lidaparātus, 167 spārnotās raķetes, 2820 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 72 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
10:15 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Krievija jebkuru pamieru, kas neparedz okupēto teritoriju atbrīvošanu, izmantos spēku pārgrupēšanai un uzkrāšanai, lai turpinātu karu.
“Šis ir kašalots, kas aprija divus reģionus un tagad saka: iesaldēsim konfliktu. Tad tas divus vai trīs gadus atpūtīsies, aprīs vēl divus reģionus un atkal sacīs: iesaldēsim konfliktu. Un tā turpināsies tālāk un tālāk. Simts procenti,” Zelenskis norādīja intervijā izdevumam “Wall Street Journal” (WSJ).
“Putins kā pitons ir atvēris muti, domādams, ka mēs esam trusis, kuru viņš norīs. Bet izrādījās, ka mēs nemaz neesam trusis, un tagad viņš draud pārsprāgt,” sacīja Zelenskis.
Pēc Ukrainas prezidenta teiktā, viņa valsts pilsoņi ir pārliecināti, ka pamiers vai ilgstošs miers ar Krieviju nav iespējams bez okupēto teritoriju atgriešanas. Saskaņā ar WSJ pasūtītas aptaujas rezultātiem, 89% Ukrainas iedzīvotāju ir pret miera līgumu, kas prasītu no viņu valsts teritoriālas piekāpšanās.
