LETA
Jaunākā informācija:
17:10 Krimas tatāru masveida mobilizācija Krievijas okupētajā Krimā ir etniskais genocīds, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Krimas tatāru masveida mobilizācija Krimā ir īsts genocīds pēc etniskās pazīmes un milzīga traģēdija visai tautai,” tviterī ierakstījis Podoļaks.
Okupēto teritoriju iedzīvotāju piespiešana karot “nav nekas cits kā Maskavas mēģinājums veikt plašu teritorijas “tīrīšanu” nolūkā atbrīvoties no nelojālajiem iedzīvotājiem”, uzsvēris Podoļaks.
Pēc sabiedriskās organizācijas “KrimSOS” datiem, apmēram 90% no mobilizācijas pavēstēm Krimā saņēmuši Krimas tatāri, lai gan viņi ir tikai 13-15% no pussalas iedzīvotājiem.
“Tādi mobilizācijas mērogi var novest pie Krimas tatāru tautas slēpta genocīda,” norādījis “KrimSOS” analītiķis Jevgeņijs Jarošenko.
Savukārt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāve Krimas jautājumos Tamila Taševa Ukrainas televīzijā sacīja, ka okupācijas iestāžu pārstāvji ierodas apdzīvotajās vietās, kur galvenokārt dzīvo Krimas tatāri, izsniedz viņiem pavēstes un aizved uz kara komisariātiem.
“Par daļēju mobilizāciju nav runas, jo viņi nejautā – vai esi bijis kādā uzskaitē, vai tev bijušas kādas slimības. Viņi aizved absolūti visus,” sacīja Taševa.
Pēc viņas teiktā, mobilizēti arī vairāk nekā 60 gadus veci vīrieši.
Taševa pavēstīja, ka daudzi Krimas tatāri veselām ģimenēm aizbrauc no Krimas. Ir tādi, kas dodas uz Kazahstānu un Uzbekistānu, jo šajās valstīs var iebraukt ar Krievijas iekšzemes pasēm.
Jau ziņots, ka 21.septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja tā dēvēto daļējo mobilizāciju bruņotajos spēkos. Mobilizētos paredzēts nosūtīt karot uz Ukrainu.
14:34 Krievijā ietilpstošajā Burjatijas republikā fonds “Brīvā Burjatija” no mobilizācijas bēgošajiem organizē evakuācijas autobusus uz kaimiņos esošo Mongoliju, pavēstījusi fonda vadītāja Aleksandra Garmažapova.
“Visa fonda “Brīvā Burijatija” komanda šajās dienās praktiski neguļ. Vieni sniedz juridiskās konsultācijas tiem, kuri tās lūdz, otri – organizē evakuācijas autobusus uz Mongoliju, trešie – nofomē kartītes ar pamācībām,” sociālajā tīklā “Facebook” ierakstījusi Garmažapova.
Viņa norādījusi, ka par autobusu īri maksā burjatu diasporas pārstāvji no visas pasaules.
Fonda “Brīvā Burjatija” vadītāja piebildusi, ka Burjatijā masveidā tiek mobilizēti vīrieši, un to nevar dēvēt par daļēju mobilizāciju.
Runa ir par burjatu, jakutu, kalmiku un citu Krievijas pamattautu iznīcināšanu, šo tautu vīriešus nosūtot karot uz Ukrainu, uzsvērusi Garmažapova.
Burjatija robežojas ar Mongoliju un burjati ir etniski radniecīgi mongoļiem.
Fonds “Brīvā Burjatija” tika nodibināts aprīlī, tas iestājas pret burjatu nosūtīšanu karot uz Ukrainu.
Jau ziņots, ka otrdien, 21.septembrī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja tā dēvēto daļējo mobilizāciju bruņotajos spēkos. Mobilizētos paredzēts nosūtīt uz Ukrainu.
Pēc mobilizācijas izsludināšanas strauji pieaudzis to Krievijas pilsoņu skaits, kas atstāj valsti.
13:53 Krievijas varasiestādes gatavojas aizliegt izbraukt no valsts visiem vīriešiem mobilizācijas vecumā, portālam “Meduza” sacījuši divi Krievijas prezidenta administrācijai tuvi avoti.
Viens no avotiem teicis, ka visticamākais datums, kad šāds aizliegums stāsies spēkā, ir trešdiena, 28.septembris.
Otrs avots sacījis, ka aizliegums stāsies spēkā pēc pseidoreferendumiem par pievienošanos Krievijai, kas tiek rīkoti Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās. Pseidoreferendumu pēdējā diena ir otrdiena, 27.septembris.
Avots piebildis, ka izbraukšanai no valsts vīriešiem būs jāsaņem kara komisariāta atļauja.
Jau ziņots, ka otrdien, 21.septembrī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins izsludināja tā dēvēto daļējo mobilizāciju bruņotajos spēkos. Mobilizētos paredzēts nosūtīt karot uz Ukrainu.
Pēc mobilizācijas izsludināšanas strauji pieaudzis to Krievijas pilsoņu skaits, kas atstāj valsti.
11:22 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 56 700 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 400 iebrucēji, notriektas četras lidmašīnas, desmit droni un viena spārnotā raķete.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 2275 tankus, 4832 bruņutransportierus, 1368 lielgabalus, 328 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 171 zenītartilērijas iekārtu, 259 lidmašīnas, 220 helikopterus, 966 bezpilota lidaparātus, 241 spārnoto raķeti, 3701 automobili un autocisternu, 15 kuģus un ātrlaivas un 130 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
02:00 Krievijas prezidents Vladimirs Putins 30.septembrī var paziņot par Ukrainas teritoriju jaunu aneksiju, sestdien vēsta Krievijas oficiālie un neatkarīgie mediji, atsaucoties uz saviem avotiem.
28.septembrī, nākamajā dienā pēc pseidoreferendumu noslēguma okupētajā Ukrainas daļā, Krievijas Valsts domē tiks iesniegti likumprojekti par četru Ukrainas apgabalu, kuros notiek pseidoreferendumi, iekļaušanu Krievijas sastāvā, vēsta Kremļa propagandas medijs TASS, atsaucoties uz saviem avotiem.
Valsts dome un Federācijas padome tos pieņems jau 29.septembrī, bet 30.septembrī Putins paziņos par aneksiju, vēsta TASS.
Cits Kremļa propagandas medijs “RIA Novosti” sestdien, atsaucoties uz avotiem Krievijas parlamentā, vēsta, ka Putins 30.septembrī uzstāsies ar uzrunu Federālajai sapulcei, kas apvieno abas parlamenta palātas.
Par līdzīgu gaidāmo notikumu attīstību ziņo neatkarīgais medijs “Vjorstka”.
Šī medija avoti apgalvojuši, ka šajā pat dienā var tikt parakstīti līgumi par Doneckas un Luhanskas tā dēvēto “tautas republiku”, kā arī Hersonas un Zaporižjas apgabalu uzņemšanu Krievijas sastāvā.
Krievijas okupētajā Ukrainas daļā piektdien sākās pseidoreferendumi par pievienošanos Krievijai, un atbilstoši okupantu plānam tie ilgs piecas dienas.
Pseidoreferendumu rīkošanu okupētajās Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās nosodījusi Kijiva un Rietumi, kas šo farsu negrasās atzīt par leģitīmu balsošanu, nedz ņemt vērā tā iznākumu.
Nevienam nav šaubu, ka balsošanas parodijā atbilstoši Kremļa versijai tiks “atbalstīta” pievienošanās Krievijai, savukārt analītiķi brīdina, ka tam sekojošā formālā aneksija konfliktā var izraisīt jaunu eskalāciju.
Ukrainas amatpersonas iepriekš norādījušas, ka pseidoreferendumi pamatā vajadzīgi Krievijas sabiedriskās domas ietekmēšanai, lai pēc sakāvēm kaujas laukā Ukrainā attaisnotu mobilizāciju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nosodījis pseidoreferendumus kā farsu un cildinājis Rietumus, kas nosodījuši šīs Maskavas izdarības.
“Esmu pateicīgs ikvienam pasaulē, kas mūs ir atbalstījis, kas skaidri nosoda Krievijas melus,” ikvakara videouzrunā ceturtdien sacīja Ukrainas prezidents.
