21:45 No Krievijas uzbrukumos sagrautā Mariupoles metalurģijas rūpnīcas “Azovstaļ” kompleksa evakuēti 20 civiliedzīvotāji – sievietes un bērni -, sestdien paziņoja Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.

“Plkst.19.40 noteiktā vietā nodevām 20 civiliedzīvotājus, kurus izdevās atbrīvot no drupām, tās ir sievietes un bērni. Un mēs ceram, ka šie cilvēki dosies norunātajā virzienā, proti, uz Zaporižju, uz Ukrainas kontrolētu teritoriju,” Palamars informēja videouzrunā.

Viņš stāstīja, ka Krievijas spēki visu nakti rūpnīcas teritoriju apšaudīja ar lielgabalu artilēriju, kā rezultātā radās jaunas drupas. Uguns pārtraukšanas režīms sācies nevis plkst.6, kā bijis solīts, bet gan plkst.11, savukārt evakuācijas kolonna ieradusies tikai plkst.18.25, lai gan bija plānots, ka tā atbrauks no rīta 6.

Kā solīja Palamars, “Azov” turpinās atbrīvot no gruvešiem civiliedzīvotājus. Viņš pauda cerību, ka viņus visus izdosies evakuēt.

Vienlaikus viņš piebilda, ka tiek pieprasīta arī rūpnīcas teritorijā esošo ievainoto karavīru izvešana uz Ukrainas kontrolētām teritorijām, kur viņi varētu saņemt tik nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Pagaidām gan sarunu par ievainoto karavīru evakuāciju neesot.

Kopš marta sākuma ielenktajā Mariupolē turpinās sīvas kaujas Krievijas un Ukrainas spēkus starpā par “Azovstaļ” teritoriju. Rūpnīcas teritorijā pagrabos atrodas vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, kā arī ap 500 ievainotu ukraiņu karavīru.

Lēsts, ka Krievijas spēku bloķētajā Mariupolē kopumā vēl atrodas aptuveni 120 000 mierīgo iedzīvotāju.

20:50 Informācija par tā dēvētā Kijivas spoka jeb Ukrainas gaisa spēku pilota, kurš notriecis daudzus Krievijas lidaparātus, nāvi nav patiesa, sestdien paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēku pavēlniecības preses dienestā, uzsverot, ka “Kijivas spoks” nav viens konkrēts pilots.

“Kārtējo reizi lūdzam Ukrainas sabiedrību neatkāpties no elementāras informācijas higiēnas normām, neuzdot vēlamo par esošo, pirms izplatīt tālāk pārbaudīt informācijas avotus. Ukrainas varonis Stepans Tarabalka nav “Kijivas spoks” un viņš nenotrieca 40 lidmašīnu. 2022.gada 13.martā majors Stepans Tarabalka krita varoņa nāvē gaisa cīņā ar pārākiem Krievijas okupantu spēkiem,” lasāms Ukrainas armijas paziņojumā.

Vienlaikus Ukrainas gaisa spēkos uzsvēra, ka tāda “Kijivas spoka” nemaz nav. “Tā ir ukraiņu radīta supervaroņa leģenda. Domājams, ka tas ir Gaisa spēku taktiskās aviācijas 40.brigādes, kas aizsargā galvaspilsētas debesis, pilotus apvienojošs tēls,” paskaidroja pavēlniecībā.

“Kijivas spoks” ir pilsētas leģenda par Ukrainas asu, kurš ar iznīcinātāju “MiG-29” kara pirmajās 30 stundās februārī it kā notriecis sešas krievu lidmašīnas. Lai gan neviens avots konkrētu izcilā lidotāja aprakstu un pierādījumus viņa varoņdarbiem nesniedza, varonīgā Kijivas debesu aizstāvja tēls ātri izplatījās Ukrainas medijos un sociālajos tīklos.

Piektdien ietekmīgais britu laikraksts “The Times” publicēja rakstu par “Kijivas spoka” nāvi, paziņojot, ka tas ir gaisa kaujā kritušais majors Stepans Tarabalka. 

19:30 Krievijas raķešu triecienā nopostīts Odesas lidostas skrejceļš, sestdien vietnē “Telegram” ziņo Odesas pašvaldība. 

“Raķešu uzbrukuma rezultātā Odesas apgabalā bojāts Odesas lidostas skrejceļš. Tā turpmāka izmantošana nav iespējama,” tā informē. 

Pašvaldība atgādina, ka informācijas izplatīšanu par kaujas darbībām apstiprina militārā pavēlniecība un pašlaik tā ir ierobežota. 

Sestdienas rītā divas raķetes trāpīja Dņipropetrovskas apgabala Sinelnikoves rajonā. Cietusi kāda zemnieku saimniecība un rūpniecības zonas ēka, bet cietušo nav. 

18:51 Parādījušās cerības par iespējamu evakuāciju no Mariupoles, tomēr vēl tiek gaidīts apstiprinājums, paziņojusi pilsētas pašvaldība.”Parādījusies cerība mariupoliešu evakuācijai uz Ukrainas kontrolētu teritoriju. Šodien. No [tirdzniecības centra] “PortCity”. Gaidām apstiprinājumu. Ticam,” sestdien pašvaldība informēja savos sociālo tīklu kontos.Ukrainas puse jau piektdien pauda cerību, ka izdosies evakuēt cilvēkus, tomēr tas nav noticis.Lai gan daudzi pasaules līderi, arī Romas pāvests Francisks, ir piedāvājuši kļūt par vidutāju mariupoliešu evakuācijā, Krievijas puse visus ierosinājumus noraidot.

Kopš marta sākuma ielenktajā Mariupolē turpinās sīvas kaujas Krievijas un Ukrainas spēkus starpā par “Azovstaļ” teritoriju. Rūpnīcas teritorijā pagrabos atrodas vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, kā arī ap 500 ievainotu ukraiņu karavīru.

Lēsts, ka Krievijas spēku bloķētajā Mariupolē kopumā vēl atrodas aptuveni 120 000 mierīgo iedzīvotāju.

18:34 Gūstekņu apmaiņā Ukrainā atgriezušies septiņas militārpersonas un septiņi civiliedzīvotāji, sestdien paziņoja Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.”Šodien bija gūstekņu apmaiņa. Atgriežam mājās 14 savus cilvēkus: septiņas militārās un septiņas civilās personas. Man šī apmaiņa ir īpaša: viena no militārpersonām ir sieviete piektajā grūtniecības mēnesī,” par pagaidu okupēto teritoriju reintegrāciju atbildīgā ministre rakstīja vietnē “Telegram”.

Pirms tam sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC Vereščuka norādīja, ka Krievija mēģina gūstā saņemtos Ukrainas civiliedzīvotājus apmainīt pret Krievijas militārpersonām, lai gan Ženēvas konvencija tādu rīcību aizliedz.

Iepriekšējās apmaiņas laikā 21.aprīlī no 19 apmainītajiem ukraiņiem visi deviņi civiliedzīvotāji Ukrainā atgriezās ar smagām traumām.

17:25 Holivudas aktrise Andželīna Džolija sestdien ieradusies Ļvivā, liecina internetā publicēts video.

Džolija, kura ir arī ANO bēgļu aģentūras īpašā sūtne, nofilmēta kādā Ļvivas kafejnīcā, kur viņa smaidīdama pasūta kafiju un sasveicinās ar atbalstītājiem.

Video vietnē “Facebook” publicējusi žurnāliste un modes apskatniece Maija Pidgoreca.

Pirms tam Romā Džolija apmeklēja slimnīcu un tikās ar bērniem no Ukrainas.

Jau februārī, kad Krievija sāka jauno iebrukumu Ukrainā, Džolija nosodīja karu un aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu to izbeigt.

Aktrise vietnē “Instagram” rakstīja, ka “aizlūdz par Ukrainu” un kopā ar kolēģiem ANO bēgļu aģentūrā organizē palīdzību ukraiņiem.

ANO bēgļu aģentūras (UNHCR) jaunākie dati liecina, ka kopš 24.februāra, kad pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles armija sāka uzbrukumu Ukrainai, bēgļu gaitās devušies gandrīz 5,5 miljoni ukraiņu.

Savukārt ANO Migrācijas organizācijas jaunākie dati liecina, ka 7,7 miljoni jeb 17% valsts iedzīvotāju pametuši mājas, lai meklētu drošāku patvērumu citviet Ukrainā. Daudzi ir izvēlējušies valsts rietumos esošo Ļvivu kā drošāko vietu valstī.

15:19 Bučas rajonā atrasts vēl viens masu kaps, un Kijivas apgabalā līdz šim atrasti 1202 Krievijas okupantu nogalināto civiliedzīvotāju līķi, paziņojusi Kijivas apgabala policija. 

Kijivas apgabala policijas priekšnieks Andrijs Nebitovs informējis, ka Bučas rajonā atrasts masu kaps ar trīs vīriešu līķiem. Redzamas pazīmes, ka viņi ilgstoši spīdzināti un viņiem ir šautas brūces uz rokām un kājām, kā arī ausīs. 

Viņi atrasti masu kapā mežā netālu no Mirockes ciema. 

Kopumā Kijivas apgabala policijā ekspertīzei nodoti 1202 civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas. 

20.aprīlī Nebitovs paziņoja, ka krievu karavīru nogalināto civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas tiek atrastas masu kapos, pagrabos un akās. 

Intervijā Polijas medijiem Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien paziņoja, ka Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir atradušas jaunu masu kapu ar 900 līķiem Kijivas apgabala teritorijā, kuru martā bija okupējis Krievijas karaspēks. 

Starptautiskā cilvēktiesību aizstāvības organizācija “Human Rights Watch” ir paziņojusi, ka tai ir pierādījumi par kara noziegumiem Kijivas piepilsētā Bučā, kur 2.aprīlī pēc Krievijas karavīru padzīšanas atklāti simtiem līķu civilā apģērbā, dažiem bijušas uz muguras sasietas rokas.

Bučas mērs Anatolijs Fedorčuks pavēstījis, ka Bučā atrasta trešā daļa no visiem Kijivas apgabalā nogalinātajiem.

15:15 Pasaule ir gatava glābt cilvēkus no Mariupoles, bet Krievijas puse noraida visus ierosinājumus, jo vēlas simboliski iznīcināt pilsētu un tās aizstāvjus – Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu vienība “Azov” -, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.

“Prezidents, prezidenta biroja vadītājs vēršas pie pasaules līderiem, lai tie palīdzētu mums pārliecināt Krievijas pusi par nepieciešamību izveidot humāno koridoru no Mariupoles. Noteikti politiskie līderi pa saviem privātajiem kanāliem uzrunā [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu, pierāda, ka humānu apsvērumu dēļ tas ir jādara. Tomēr diemžēl no Krievijas puses nekādas reakcijas nav,” Podoļaka teiktais citēts partijas “Tautas kalps” mājaslapā.

Kā viņš sacījis, Krievijas puse neizrāda nekādu gatavību sarunāties un rast kompromisu, jo viņu simboliskais mērķis ir iznīcināt Mariupoli un “Azov”.

“Tur katru dienu notiek uzbrukumi, maksimāli izmantojot visu smago artilēriju aviāciju, lai iznīcinātu “Azovstaļ”. Krievi saprot, ka tur ir bērni, civiliedzīvotāji, tomēr turpina bombardēt,” par situāciju Mariupoles metalurģijas rūpnīcā, kas kļuvusi par pēdējo ukraiņu cietoksni Mariupolē, teicis Podoļaks.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs apliecinājis, ka valsts un starptautiskie līderi turpina censties panākt Mariupolē esošo cilvēku nogādāšanu drošībā.

Itālijas laikraksts “Il Messaggero” , atsaucoties uz anonīmiem avotiem, sestdien vēsta, ka Romas pāvests Francisks pēdējo divu mēnešu laikā trīs reizes vērsies pie Putina ar lūgumu nodrošināt humāno koridoru cilvēku drošai izkļūšanai no Mariupoles, tomēr Krievijas prezidents atbildējis, ka nevar garantēt tāda maršruta drošību, tāpēc pāvesta lūgumu noraidījis.

Pēdējā tādā mēģinājumā ierosināts civiliedzīvotāju evakuāciju nodrošināt ar kuteri, kuram būtu Vatikāna karogs.

Ukrainas puse piektdien pauda cerību, ka izdosies evakuēt cilvēkus, tomēr tas nav noticis. 

Kopš marta sākuma ielenktajā Mariupolē turpinās sīvas kaujas Krievijas un Ukrainas spēkus starpā par “Azovstaļ” teritoriju. Rūpnīcas teritorijā pagrabos atrodas vairāk nekā 1000 civiliedzīvotāju, kā arī ap 500 ievainotu ukraiņu karavīru.

Lēsts, ka Krievijas spēku bloķētajā Mariupolē kopumā vēl atrodas aptuveni 120 000 mierīgo iedzīvotāju.

15:09 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 23 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1008 tankus, 2445 bruņutransportierus, 436 lielgabalus, 151 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 77 zenītartilērijas iekārtas, 190 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1701 automobili, trīs kuģus un piecas ātrlaivas, 76 autocisternas, 232 bezpilota lidaparātus, 32 specializētās tehnikas vienību un četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norāda, ka vislielākos zaudējumus aizvadītajā diennaktī Krievija cietusi Izjumas virzienā. 

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

15:09 Krievijas tehniskās eksporta kontroles dienests ir brīdinājis militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumus par to, ka ir bīstami izmantot Krievijā izstrādātās Kasperska antivīrusu programmas, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrjas Galvenā izlūkošanas pārvalde.

Šis Krievijas resors norādījis, ka “ārzemju hakeru grupējumi, realizējot kiberuzbrukumus Krievijas informatīvajai struktūrai, aktīvi ekspluatē programmatūras vājās vietas”.

Resors atzīmēja, ka galvenās briesmas saistītas ar to, ka valsts institūcijas izmanto Krievijas programmatūru, ar kuru tiek aizstāts imports. Tas īpaši attiecas uz Kasperska antivīrusu programmām – tādām kā “Kaspersky Anti-Virus”, “Kaspersky Internet Security” un “Kaspersky Total Security”.

Izrādās, ka šo programmu izmantošana noved pie datora kontroles pārtveršanas, informācijas noplūdes, sveša programmkoda instalēšanas un izpildes iespējamības, un citām bīstamām situācijām. Ar to izmantošanu saistīto briesmu līmenis ir novērtēts diapazonā no “vidēja” līdz “kritiskam”.

Arī ASV ir brīdinājušas vairākus amerikāņu uzņēmumus, ka Krievija var izmantot Kasperska programmatūru, lai nodarītu tiem kaitējumu. 

15:08 Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir atradušas jaunu masu kapu ar 900 līķiem Kijivas apgabala teritorijā, kuru martā bija okupējis Krievijas karaspēks, intervijā Polijas medijiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

“Izmeklētāji meklē cilvēkus un atrod. Iedomājieties: bija tik daudz nogalināto, ka, neraugoties uz to, ka viņi (Krievijas karaspēks) sadedzināja [daļu līķu krematorijās], atkal ir atrasts kaps. 900 cilvēku Kijivas apgabalā. 900 cilvēku!” uzsvēra prezidents.

Zelenskis šajā intervijā paziņoja, ka ne visi bezvēsts pazudušie ukraiņi ir atrasti. Vēlāk tiek plānots veikt tautas skaitīšanu, lai noskaidrotu pazudušos. 

15:08 Krievijas pilna apjoma iebrukumā Ukrainā, kas sākās 24.februārī, ir gājuši bojā 23 mediju darbinieki, piektdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Viņš atzīmēja, ka turpinās gruvešu pārmeklēšana Kijivā, kur ceturtdien ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša vizītes laikā trāpīja Krievijas raķetes.

“Žēl, bet tāda apzināta un nežēlīga ANO pazemošana no Krievijas puses ir palikusi bez spēcīgas atbildes,” sacīja Zelenskis.

Piektdien kļuva zināms, ka Krievijas raķetes triecienā dzīvojamam namam Kijivā ir gājusi bojā “Radio Brīvība” žurnāliste Vera Hiriča, kas dzīvoja šajā namā. 

“Viņa kļuva par 23. mediju darbinieci, kuras dzīve aprāvās Krievijas iebrukuma rezultātā,” piebilda Zelenskis.

15:07 Ukrainā divos kara mēnešos policijā ir iesniegti 7000 paziņojumu par bezvēsts pazudušiem cilvēkiem, un tikai apmēram puse no viņiem pēc tam atrasti, paziņoja iekšlietu ministra vietniece Mērija Akopjana, tiekoties ar Starptautiskās bezvēsts pazudušo personu komisijas delegāciju.

“Krievijas Federācijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā divos mēnešos Ukrainas tiesībsargājošajās institūcijās ir saņemti vairāk nekā 7000 paziņojumu par cilvēku pazušanu. Laika gaitā apmēram puse no viņiem tika atrasti,” teikts paziņojumā.

Šajā laikā neatpazītu personu statuss tika piešķirts arī apmēram 2000 bojāgājušo līķiem, no kuriem 1282 vēlāk tika atpazīti.

Krimināllietu ietvaros ir tikušas noteiktas 927 DNS ekspertīzes.

Ukrainas Iekšlietu ministrija ir vērsusies pie partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām ar lūgumu piegādāt reaģentus, piesaistīt papildu ekspertu grupas un palīdzēt izveidot vienotu bezvēsts pazudušo personu reģistru.

Sarunu gaitā puses vienojās, ka pēc dažām nedēļām Kijivā ieradīsies speciālistu grupa, kas izteiks konkrētus priekšlikumus par Krievijas agresijas upuru identifikāciju.

10:30  Sākoties 66.kara dienai, Krievijas armija turpina uzbrukt Austrumu operācijas zonā ar mērķi iegūt pilnīgu kontroli Doneckas un Luhanskas apgabalos un izveidot sauszemes koridoru ar pagaidu okupēto Krimas pussalu, tomēr būtiskus panākumus iebrucēji nav guvuši, sestdien ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

“Krievijas armija veic aviācijas, raķešu triecienu un ar artilēriju apšauda civilo un militāro infrastruktūru Ukrainas teritorijas iekšienē, mūsu karaspēka pozīcijas pie kontaktlīnijas un pierobežas rajonos. Turpinās okupantu pārgrupēšanās un spēku pastiprināšana,” Ukrainas armija raksturo pretinieku darbības.

Volīnijas un Poļesjes virzienos Krievijas spēki aktīvas darbības nav veikuši un būtiskas situācijas izmaiņas nav novērotas.

Siverskas virzienā ienaidnieks apšaudījis ukraiņu pozīcijas Kindrativkas, Kateriņivkas, Svarkoves un Bilokopitoves rajonos.

Krievijas spēki Slobožanskes virzienā koncentrējas uz iegūto pozīciju noturēšanu un Ukrainas Bruņoto spēku vienību apšaudīšanu. Lai pastiprinātu savus spēkus, Krievija pārvieto atsevišķas Austrumu militārā apgabala vienības no Belgorodas apgabala uz Izjumas apkaimi.

Uzbrukumos Sulihivkai un Dobheņkei Krievijas spēki panākumus neguva. Lai segtu savas vienības Harkivas un Izjumas virzienos, ienaidnieks cenšas izvietot pretgaisa aizsardzības spēkus un līdzekļus, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Kaujas darbības bez Krievijas panākumiem turpinās Austrumu operācijas zonā, kur Krievijas karaspēks turpina uzbrukt Limanskes rajonā un Severodoneckas rajonā, kur cenšas sagrābt teritorijas Rubižnes, Popasnas un Kurahoves virzienos.

Zaporižjas virzienā pretinieks turpina apšaudīt ukraiņu spēkus, savukārt Dienvidbugas virzienā aktīvas uzbrukuma darbības Krievija nav veikusi, vien fiksētas atsevišķas Ukrainas spēku apšaudes.

Besarābijas virzienā būtiskas izmaiņas nav notikušas, savukārt Mikolajivas virzienā Krievija ir aktivizējusi gaisa izlūkošanu. Ukrainas armijas ģenerālštābs uzskata, ka izlūkošanas mērķis ir noskaidrot ukraiņu spēku rezerves un darbības.

Aizvadītajā diennaktī Ukrainas spēki notriekuši desmit mērķus gaisā: vienu lidmašīnu un deviņus taktiski operatīvā līmeņa bezpilota lidaparātus “Orlan-10”.

Doneckas un Luhanskas apgabalos aizvadītajā diennaktī atvairīti 14 ienaidnieka uzbrukumi, iznīcināti 11 tanki, septiņas artilērijas sistēmas, 28 bruņutehnikas vienības un 14 automašīnas.