LETA
19:27 Ukraina un Krievija uz frontes līnijas Zaporižjes apgabalā veikušas nogalināto karavīru līķu apmaiņu, ziņo Ukrainas Okupēto teritoriju reintegrācijas ministrija.
Abas puses apmainīja bojāgājušo militārpersonu līķus pēc formulas “160 pret 160”.
“Sarunu rezultātā, piedaloties īpašos apstākļos bezvēsts pazudušo lietu komisāram, tika panākta vienošanās par līķu apmaiņu pēc formulas “160 pret 160″,” teikts ministrijas paziņojumā.
Operāciju veica Okupēto teritoriju reintegrācijas ministrija, Galvenā izlūkošanas pārvalde, Aizsardzības ministrija, Ukrainas Drošības dienests, Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs un citas Ukrainas spēka struktūras.
17:13 Krievijas armija Melnajā jūrā savilkusi piecus lielos desanta kuģus, vēsta izdevums “Krim.Relii”.
Desanta kuģus Krievija savākusi no trim savām karaflotēm, vēsta izdevums.
Pēc izdevuma korespondenta datiem, četri kuģi atrodas Sevastopoles ostā.
Kā vairākkārt brīdinājušas Ukrainas amatpersonas, pastāv briesmas, ka krievu spēki var mēģināt izsēdināt desantu pie Odesas.
Ukrainas spēkiem ir izdevies iznīcināt Krievijas Melnās jūras karaflotes flagmani raķešu kreiseri “Moskva”, kā arī sašaut vairākus lielos desanta kuģus.
12:31 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 31 050 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1376 tankus, 3379 bruņutransportierus, 680 lielgabalus, 207 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 95 zenītartilērijas iekārtas, 210 lidmašīnas, 175 helikopterus, 540 bezpilota lidaparātus, 122 spārnotās raķetes, 2337 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 52 specializētās tehnikas vienības.
Aizvadītājā diennaktī vislielākos zaudējumus Krievijas karaspēks cietis Zaporižjas virzienos.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
11:59 Mariupolē krievu okupanti sākuši māju nolīdzināšanu, un nešķirojot gruvešus kopā ar līķiem ved uz izgāztuvi, ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja pilsētas mēra padomnieks Petro Andrjuščenko.
“Vakar pēc informācijas publiskošanas par bojāgājušo līķiem zem gruvešiem okupanti sāka māju nolīdzināšanu, nenovācot gruvešu. Informāciju par bojāgājušo līķiem nav iespējams saņemt sakarā ar to, ka pēc nolīdzināšanas viss tiek izvests uz izgāztuvi. Ja ēkās bija līķi, tad tie kopā ar atkritumiem izgāzti atkritumu poligonā,” raksta Andrjuščenko.
“Krievi iznīcina pierādījumus, netērējot daudz laika bojāgājušo meklēšanai sagrautajās mājās. Necilvēcīgā apiešanās pat ar bojāgājušajiem ir sasniegusi nedzirdētus apmērus,” norādīja Andrjuščenko.
Pēc Ukrainas amatpersonu sākotnējām aplēsēm Mariupolē Krievijas uzbrukumā nogalināti aptuveni 22 000 mierīgo iedzīvotāju. Pilsēta ir faktiski sagrauta, taču tajā joprojām atrodas vairāk nekā 100 000 cilvēku.
11:58 Krievijas iebrukuma dēļ gandrīz 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, paziņojis ANO Ukrainas krīzes koordinators Amids Avads.
“Ģimenes un apdzīvotās vietas tikušas sagrautas un iznīcinātas. Nedaudz vairāk kā trīs mēnešos aptuveni 14 miljoni ukraiņu bijuši spiesti pamest savas mājas, vairums no tiem sievietes un bērni – tādas pārvietošanās mērogus un ātrums vēsture vēl nav zinājusi,” pavēstīja Avads.
ANO norāda, ka kara dēļ vairāk nekā trīs miljoni ukraiņu bērnu bijuši spiesti pārtraukt mācību procesu.
ANO uzsver, ka humānā palīdzība nepieciešama vismaz 15,7 miljoniem ukraiņu, bet vēl simtiem tūkstošu nav piekļuves ūdenim un elektrībai.
Vienlaikus ANO bažījas, ka līdz ar ziemas tuvošanos miljoniem ukraiņu dzīves tiks pakļautas vēl lielākām briesmām.
11:56 Ukrainā karojošie latvieši lūdz Latvijas sabiedrības palīdzību noziedot apvidus automašīnas-pikapus.
Latviešus pārstāvošajā sociālā tīklu “Twitter” kontā teikts, ka latviešiem, tostarp, zemniekam, bijušajam Krustpils novada domes priekšsēdētājam Gundaram Kalvem no “Karpatskij Sič” bataljona ir ļoti vajadzīgi auto, jo kaujās iznīcinātas ļoti daudzas transporta vienībās. Tāpat cilvēki varot ziedot arī naudu.
“Pēdējās dienās viņi ir zem nepārtrauktas, ļoti spēcīgas artilērijas apšaudes vienā no karstākajiem frontes punktiem. Katru dienu vienībā ir bojā gājušie un ievainotie,” teikts “Twitter” ierakstā.
Minētā konta autentiskumu aģentūrai LETA apstiprināja “Karpatskij Sič” bataljona sastāvā karojošais bijušais Saeimas deputāts Juris Jurašs. Viņš norādīja, ka bataljonam faktiski vairs nav apvidus automašīnu, kuri būtu piemēroti kaujas apstākļiem. Ceturtdien kārtējā krievu uzbrukumā tika iznīcinātas vairākas bataljona automašīnas, tostarp medicīnas spēkrats.
Visvairāk ir nepieciešami tieši pikapi, bet derot arī cita veida apvidus auto, norādīja Jurašs.
Automašīnas ziedotāji varot piegādāt tā saucamā “Tvitera konvoja” organizatoram Reinim Pozņakam, kurš jau kopš kara sākuma iesaistījies iniciatīvā, lai palīdzētu uz Ukrainas robežu nogādāt automašīnas. Pozņaks ar domubiedriem jau patlaban nodrošina automašīnu nogādāšanu “Karpatskij Sič” bataljonam, norādīja Jurašs.
Savukārt nauda nepieciešama, lai “Karpatskij Sič” bataljonam iegādātos automašīnas.
10:48 Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī 3620 Ukrainas apdzīvotās vietas nonākušas Krievijas spēku okupācijā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Kopumā Ukrainā kopš 24. februāra Krievijas okupācijā nonākušas 3620 apdzīvotās vietas – gan lielas pilsētas, gan mazas pilsētiņas. Un katrā no tām ir postījumi. Daudzas no tām vairs vienkārši nav piemērotas civilizētai dzīvei. Tādu realitāti atnesa Krievija,” pavēstīja Zelenskis, uzrunājot ASV mēru ikgadējo konferenci.
Zelenskis norādīja, ka kopš pilna mēroga kara sākuma Krievija uz Ukrainu izšāvusi aptuveni 2500 dažādu raķešu, no kurām vairums trāpījušas pilsētu infrastruktūrai.
10:47 Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka viņš ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kopš decembra runājis “simtiem stundu”.
“Situācija [pasaulē] ir satraucoša. Tāpēc es tērēju tik daudz laika un spēku. Es esmu zaudējis skaitu, cik daudz man bijis sarunu ar Vladimiru Putinu kopš decembra,” intervijā Francijas reģionālajiem medijiem pavēstīja Makrons. “Kopumā simtiem stundu – atklāti un pēc Zelenska lūguma.”
Atbildot uz jautājumu par Putinu, Makrons sacīja: “Manuprāt, un es to viņam sacīju, viņš ir izdarījis vēsturisku un fundamentālu kļūdu savai tautai, sev un vēsturei. Krievijā joprojām ir diža tauta. Es domāju, ka viņš ir izolējis sevi. Ieslēgties izolācijā – tā ir viena lieta, bet prast no tās iziet, tas ir grūts ceļš.”
Vienlaikus Makrons norādīja, ka “nevajag pazemot Krieviju”, lai karadarbības pārtraukšanas dienā būtu iespējams rast izeju no situācijas diplomātiskā ceļā. “Es esmu pārliecināts, ka Francijas loma ir būt par lielvalsti-starpnieku,” piebilda Makrons.
Makrons ir viens no nedaudzajiem Eiropas valstu līderiem, kas uztur regulāru dialogu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis maija vidū intervijā Itālijas telekanālam “Rai 1” teica, ka Makrons piedāvājis Ukrainai piekāpties Krievijai attiecībā uz suverenitāti, lai palīdzētu Putinam “saglabāt seju”.
09:47 Krievijas un Ukrainas karš varētu ilgt vēl divus līdz sešus mēnešus, paziņojis Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks.
“Ja vadās pēc uzkrātajiem ieročiem, tas varētu vilkties vēl divus līdz sešus mēnešus,” intervijā medijam “Meduza” pavēstīja Podoļaks.
Vēl viens faktors ir tas, kā varētu mainīties noskaņojums Eiropā, Ukrainā un Krievijā, norādīja Podoļaks.
Pēc viņa teikā, miera sarunas varētu notikt vienīgi tikai tad, ja Krievija jutīs, ka situācija uz vietas mainās un tā vairs nevar diktēt nosacījumus.
Podoļaks brīdināja, ka teritoriālas piekāpšanās Krievijai neizbeigs karu. Dažas pilsētas, tādas kā Mariupole un Severedonecka, kur notika un notiek sīvākās kaujas, faktiski vairs nepastāv, sacīja Podoļaks.
Viņš lēsa, ka Krievija līdz šim zaudējusi 80 000 cilvēku. Tas ietver kritušos un ievainotos Krievijas armijas karavīru, Donbasa kaujinieku un “Vagner” algotņu vidū.
Pēc Podoļaka teiktā, pašreiz Krievijas un Ukrainas spēku zaudējumi ir “salīdzināmi”. Kara sākumā Krievija zaudēja līdz 1000 karavīru dienā, bet šobrīd tie ir ap simts dienā.
08:48 Krievijas karaspēks kontrolē vairs tikai pusi Luhanskas apgabala Severodoneckas, jo Ukrainas armijai izdevies atkarot apmēram piektdaļu pilsētas, pavēstījis Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Nedēļas vidū Haidajs paziņoja, ka okupanti ieņēmuši apmēram 70% Severodoneckas, taču tagad Ukrainas karavīriem izdevies atgūt aptuveni 20% pilsētas teritorijas, sociālajā tīklā “Facebook” ierakstījis Haidajs.
Savukārt Doncekas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko piektdienas vakarā paziņojis, ka Krievijas karaspēks ieņēmis apmēram pusi Doneckas apgabala.
“Plus, mīnus pusi apgabala viņi kontrolē,” sacījis Kirilenko.
