LETA
Jaunākā informācija:
22:39 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, runājot par iebrukumu Ukrainā, sacīja, ka Krievija “pagaidām nopietni neko nav sākusi”.
“Šodien mēs dzirdam, ka mūs grib uzvarēt kaujas laukā. Ko tur lai saka. Lai pamēģina,” teica Putins, tiekoties ar Valsts domes frakciju vadītājiem.
“Mēs daudz esam dzirdējuši, ka Rietumi grib ar mums karot līdz pēdējam ukrainim. Tā ir traģēdija ukraiņu tautai. Bet šķiet, ka viss uz to arī iet. Taču visiem jāzina, ka mēs kaut ko nopietnu pagaidām neesam sākuši,” sacīja Putins.
Viņš piebilda, ka “mēs neatsakāmies no miera sarunām, bet tiem, kuri atsakās, jāzina, ka jo tālāk, jo grūtāk būs ar mums vienoties”.
Putins arī klāstīja, ka “kolektīvo Rietumu mēģinājumi uzspiest pasaulei savu jauno pasaules kārtību ir lemti neveiksmei”.
18:08 Lietuvas valdība ceturtdien apstiprinājusi Turcijā ražotā kaujas bezpilota lidaparāta “Bayraktar” un tam nepieciešamā bruņojuma nodošanu Ukrainai.
Valdības lēmums paredz nodot Ukrainas armijai “Bayraktar” un 25 “zeme-gaiss” tipa raķetes. Piecas no raķetēm tiks piegādātas kopā ar bezpilota lidaparātu, bet pārējās 20 raķetes pusotra miljona eiro vērtībā tiks piegādātas, kad tās iegādāsies par Lietuvas televīzijas kanāla “Laisves TV” organizētā akcijā savāktajiem līdzekļiem.
Paša bezpilota lidaparāta vērtība ir 4,4 miljoni eiro, bet kopējā ziedojamā bruņojuma vērtība sasniedz 6,3 miljonus eiro.
Lietuvas Aizsardzības ministrija ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem parakstīs līgumu par šī bruņojuma nodošanu.
Bezpilota lidaparāts, kuram dots vārds “Vanagas” (“Vanags”), Lietuvā tika nogādāts šonedēļ. Trešdien, kad Lietuva atzīmēja Valsts dienu jeb Karaļa Mindauga kronēšanas dienu, Šauļos “Bayraktar” varēja aplūkot ikviens interesents. Andrjus Tapins, kuram piederošā mediju kompānija “Laisves TV” organizēja ziedojumu vākšanu, tviterī vēstīja, ka klātienē veiksmi karā “Vanagam” novēlēt bija ieradušies 10 000 cilvēku.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks iepriekš pavēstīja, ka bezpilota lidaparāts un bruņojums Ukrainai tiks piedāvāts uzreiz pēc publiskās apskates.
Kā ziņots, uzzinot par Lietuvā savāktajiem ziedojumiem, Turcija un šo dronu ražotājs “Baykar” nolēma uzdāvināt Lietuvai modernu kaujas bezpilota lidaparātu “Bayraktar TB2” komplektā ar visām optiskajām un pamatiekārtām. Pusotrs miljons eiro no saziedotajiem līdzekļiem tiks nodoti Lietuvas Aizsardzības ministrijai drona apbruņošanai, bet atlikušie 4,4 miljoni eiro cilvēku ziedojumu saskaņā ar Turcijas lūgumu tiks atvēlēti humānajai, aizsardzības un Ukrainas atjaunošanas palīdzībai.
Ziedojumu akciju ar mērķi Ukrainas armijai, kura jau vairāk nekā četrus mēnešus cīnās pret Krievijas iebrukumu, piegādāt “Bayraktar”, sāka “Laisves TV”, un dažu dienu laikā izdevās savākt ziedojumos 5,9 miljonus eiro.
18:07 Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien deva zaļo gaismu makrofinansiālajam aizdevumam viena miljarda eiro apmērā, lai palīdzētu Ukrainai segt ārējā finansējuma vajadzības, kas ir palielinājušās kara dēļ, aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.
EP piekrita Eiropas Komisijas priekšlikumam piešķirt Kijevai aizdevumu ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, papildus 1,2 miljardiem eiro, kas jau izmaksāti 2022.gada martā un maijā. Pašreizējā summa ir pirmā daļa no plānotās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības Ukrainai deviņu miljardu eiro apmērā.
Krievijas iebrukuma dēļ ievērojami palielinājušās Ukrainas ārējā finansējuma vajadzības: bez milzīgajiem ceļu, tiltu, rūpnīcu, dzīvojamo ēku, slimnīcu un citas fiziskās infrastruktūras postījumiem valsts ir zaudējusi arī piekļuvi starptautiskajiem finanšu tirgiem. Kā norāda Starptautiskais Valūtas fonds, pašlaik Ukrainai pietrūkst 39 miljardu ASV dolāru jeb 37,3 miljardu eiro, lai segtu finanšu vajadzības 2022.gadā.
Aizdevuma mērķis ir ”sniegt ātru finansiālo atbalstu situācijā, kad pastāv akūtas finansējuma vajadzības, un nodrošināt Ukrainas valsts svarīgāko funkciju nepārtrauktu darbību”, teikts priekšlikumā. Tas tiks izmaksāts vienā maksājumā ar nosacījumu, ka tiks izpildīti vairāki kritēriji, tostarp uzlabota pārredzamība un ziņošana par tā izmantošanu. No Eiropas Savienības (ES) budžeta izņēmuma kārtā tiks finansētas procentu likmes izmaksas.
Saskaņā ar priekšlikumu EK makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, neraugoties uz varas koncentrēšanos izpildvaras rokās kara dēļ.
Priekšlikums tika apstiprināts saskaņā ar steidzamības procedūru. To atbalstīja 522 deputāti, 17 balsoja pret un 25 atturējās.
Makrofinansiālā palīdzība ir ārkārtas aizdevums, ko ES ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem piešķir kaimiņvalstīm, kurām ir grūtības apmaksāt savus rēķinus. Kopš kara sākuma kopējais šādu izdevīgu aizdevumu apjoms, ko ES ir piešķīrusi Ukrainai būs 2,2 miljardi eiro 2022. gadā, un, ja tiks panākta vienošanās par visu ārkārtas paketi, tas varētu sasniegt pat 10 miljardus eiro.
Pasākumu piemēros nākamajā dienā pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
14:15 Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainas Doneckas apgabalā pēdējo 24 stundu laikā nogalināti vismaz septiņi civiliedzīvotāji un divi ievainoti, paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Kirilenko vietnē “Telegram” paziņoja, ka trīs cilvēki nogalināti Toreckā, divi Avdijivkā, viens Kodemā un viens Siverskā.
Ukrainas prezidenta birojs ziņoja, ka vairākas apdzīvotas vietas Doneckā spēcīgi apšaudītas ar artilēriju un raķetēm.
Ukrainas varasiestādes ir vairākkārt aicinājušas cilvēkus evakuēties no Doneckas apgabala, frontes līnijai pietuvojoties Slovjanskai un Kramatorskai, ko joprojām kontrolē Ukrainas armija.
11:15 Pēdējās nedēļas laikā Ukrainas armija iznīcinājusi 16 krievu kazarmas un munīcijas noliktavas, savā “Telegram” kanālā ziņo Ukrainas armijas Stratēģisko sakaru pārvalde.
Iznīcinātas ir munīcijas noliktavas Perevaļskā, Popasnē, Kadijivkā, Jasinuvat, Sņižnē, Makivkā, Doneckā, Čornobajivkā, Velikijburlukā un Hersonā.
Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas karaspēka novietnēm arī okupētajā Melitopolē un Nova Kahovkā.
09:55 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 36 650 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1602 tankus, 3797 bruņutransportierus, 815 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 107 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 187 helikopterus, 667 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2665 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.
Vislielākos zaudējumus krievi cietuši Avdijivkas un Bahmutas virzienā.
05:45 Krievijas okupācijas karaspēks Ukrainā pārvērš tā ieņemto Zaporižjas AES par militāru bāzi frontes tuvumā, ziņo ASV laikraksts “Wall Street Journal” (WSJ).
Ukrainas Bruņoto spēku pozīcijas atrodas trīs līdz četru kilometru attālumā no Zaporižjas AES Dņepras upes otrā krastā, bet Ukrainas spēki nevar uzbrukt Krievijas spēku pozīcijām Zaporižjas AES, lai netrāpītu kodolreaktoriem.
WSJ ziņo, ka Krievijas spēki jūnijā izvietoja AES teritorijā reaktīvās zalvju uguns sistēmas “Smerč” un “Grad”, kā arī tankus un bruņutransportierus. Zeme ap staciju ir izvagota tranšejām.
Krievijas valsts uzņēmuma “Rosatom” speciālisti ir izveidojuši savu bāzi apsargātā bunkurā zem AES.
“Šķiet, ka šis ir viens no krievu taktikas paņēmieniem – paņemt kritiskas infrastruktūras objektu un izmantot to par vairogu,” sacīja bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Zahorodņuks. “Mēs negrasāmies ieņemt staciju triecienā. Vienīgais veids ir to aplenkt, ieņemt apkārtējos rajonus un pieprasīt okupantiem aiziet.”
Zaporižjas AES darbinieki un viņu ģimenes WSJ žurnālistiem pauda satraukumu, ka augošā AES militarizācija var novest pie jaunas kodolkatastrofas.
Zaporižjas AES atrodas vairāk nekā 500 Krievijas karavīru, kas tur izvietojuši smagās artilērijas baterijas un mīnējuši ar kājnieku mīnām teritoriju gar ūdenskrātuves krastu. Ūdens no šīs ūdenskrātuves tek izmantots sešu kodolreaktoru dzesēšanai.
03:36 Harkivas Nacionālā pedagoģiskā universitāte trešdien tika sagrauta Krievijas raķešu triecienā, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Raķetes trāpīja 1804.gadā dibinātās universitātes galvenajai ēkai, auditorijām, universitātes muzejam un zinātniskajai bibliotēkai, sacīja Zelenskis savā vakara videouzrunā.
“Tas ar simtprocentīgu precizitāti raksturo Krievijas iebrukumu. Kad ir runa par barbarisma definīciju, šis trieciens tai atbilst visvairāk,” sacīja Zelenskis.
Viņš arī pateica, ka Kijevas rietumu partneru sūtītie ieroči darbojas “ļoti spēcīgi”, un uzslavēja to precizitāti.
Ukrainas armija izmanto artilēriju, lai sagrautu noliktavas un citus mērķus, kas ir loģistiski svarīgi Krievijai, sacīja Zelenskis.
“Un tas ievērojami samazina Krievijas armijas uzbrukuma potenciālu. Okupantu zaudējumi katru nedēļu tikai palielināsies, tāpat kā viņu apgādes grūtības,” sacīja Ukrainas prezidents.
00:11 Krievijas armijas okupētajā Ukrainas pilsētā Lisičanskā ir palikuši līdz 12 000 cilvēku, televīzijā paziņoja Ukrainas vicepremjere un ministre pagaidām okupēto teritoriju reintegrācijas jautājumos Irina Vereščuka.
“Runājot par Lisičansku, tur ir palikuši 10-12 tūkstoši cilvēku. Vairākumam [iedzīvotāju] izdevās evakuēties, un man jāatzīst – viņiem bija iespēja evakuēties. Tur palikuši cilvēki, kas noteiktu iemeslu (..) dēļ palikuši. Tas, kas ar viņiem tagad notiek, ir bēdīgas sekas tam, ka cilvēki nedzirdēja un neklausīja varas iestādes, kad mēs runājām un devām viņiem iespējas evakuācijai,” sacīja Vereščuka.
Viņa sacīja, ka Lisičanskā palikušo iedzīvotāju liktenis ir smags. Krievi viņus ievieto filtrācijas nometnēs, rūpīgi pārbauda patriotismu vai piederību Ukrainas Bruņotajiem spēkiem, piekauj un spīdzina.
Vereščuka kārtējo reizi atzīmēja, ka ir svarīgi evakuēties no teritorijām, kurām draud okupācija, kad šāda evakuācija ir iespējama. Viņa arī aicināja iedzīvotājus neticēt okupantiem un neatgriezties Mariupolē, sevišķi ar maziem bērniem.
