Jaunākā informācija:

22:38 Krievijas spēki sestdien apšaudījuši Odesu ar spārnotajām raķetēm, izmantojot stratēģisko aviāciju, paziņojusi operatīvā pavēlniecība “Dienvidi”.

Četras raķetes izšautas uz kādu privātu mēbeļu ražošanas uzņēmumu, kas atrodas dzīvojamo namu rajonā, nodarot postījumus tuvējiem namiem, cietusi arī vietējā katlumāja. Vēl divas raķetes raidītas uz lidostas vadības centru un jau agrāk izpostīto skrejceļu. Ziņu par ievainotajiem vai bojāgājušajiem nav.

Tikmēr Ukrainas Gaisa spēki virs Odesas notriekuši bezpilota izlūkošanas lidaparātu “Forpost”.

Savukārt Ukrainas Valsts īpašo sakaru un informācijas aizsardzības dienests sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis, ka tieši tai pašā laikā agresorvalsts tīmekļa resursos parādījušies aicinājumi veikt kiberuzbrukumu Odesas domes interneta vietnei.

“Tas liecina, ka Krievijas hakeri darbojas sinhroni ar Krievijas karaspēku, kurš veic raķešu uzbrukumus Ukrainas pisētām,” norādīts dienesta paziņojumā.

22:38 Ukraina karastāvokļa laikā noteiks ierobežojumus to pārtikas preču eksportam, kuru valstī var pietrūkt, un jau šobrīd ierobežojusi griķu, rudzu un auzu izvešanu, sestdien paziņojis agrārās politikas un pārtikas ministra pirmais vietnieks Tarass Visockis.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka valdība vērīgi uzrauga situāciju attiecībā uz tām pārtikas precēm, kuru eksportam nepieciešamas licences, konkrēti, kviešiem un cukuru, bet neregulēs tādu preču izvešanu, kurām izveidojušies pietiekami uzkrājumi, – tas savukārt attiecas uz saulespuķu eļļu un kukurūzu.

Ministrija ik mēnesi pārskata bilances un nodod valdības izvērtēšanai jautājumus par tādu vai citādu regulējumu, lai vajadzīgās pārtikas preces būtu fiziski pieejamas pirmām kārtām Ukrainas patērētājiem, skaidrojis Visockis.

Ukrainas valdība iepriekš apstiprinājusi pasākumu plānu pārtikas drošības garantēšanai karastāvokļa apstākļos, cita starpā uzdodot atbildīgajām iestādēm regulāri sekot svarīgāko pārtikas produktu bilancei, nodrošināt ilgstoši uzglabājamu produktu iepirkšanu un izstrādāt kritiski svarīgo importa produktu sarakstu.

22:37 ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) pašlaik nesaskata nekādas pazīmes, ka Krievija Ukrainas karā gatavotos laist darbā taktiskos kodolieročus, sestdien paziņojis CIP direktors Viljams Bērnss.

“Mēs kā izlūkdienests nesaskatām praktiskus pierādījumus, ka Krievija plānotu izvērst vai pat lietot taktiskos kodolieročus,” viņš izteicies laikraksta “Financial Times” rīkotā konferencē.

Vienlaikus Bērnss uzsvēris, ka, “ņemot vērā zināmu ieroču žvadzināšanu, kas dzirdēta no Krievijas vadības”, pret šo jautājumu nedrīkst izturēties vieglprātīgi.

CIP direktors arī sacījis, ka, viņaprāt, Putins “neuzskata, ka var atļauties zaudēt” karā Ukrainā un ka Ukrainas spēku pretošanās viņu neattur, jo  “viņš ir licis tik lielas likmes uz izvēlēm, kādas viņš izdarījis, lai sāktu šo iebrukumu”.

“Es domāju, ka  viņš pašlaik ir pārliecināts, ka, palielinot pūliņus, tomēr varēs gūt panākumus,” teicis Bērnss. 

Drīz pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Kremlis noteica augstu trauksmes gatavību savos kodolspēkos un Maskava vairākkārt draudējusi ar iespējamību, ka karadarbība Ukrainā varētu izvērsties kodolkonfliktā.

Kā norāda novērotāji, pēdējo dienu laikā Krievijas valsts telekanāli centušies mīkstināt sabiedrības attieksmi pret kodolieročiem.

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sestdien intervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” nosodījis Maskavas kodolretoriku, bet piebildis, ka alianse kopš kara sākuma nav pamanījusi nekādas pāmaiņas Krievijas kodolstratēģijā un tai nav norāžu par augstāku Krievijas kodolarsenāla gatavības līmeni.

“Mēs esam dzirdējuši no Krievijas draudīgu kodolretoriku. Tas ir nepārdomāti un bezatbildīgi. Kodolkarā nav iespējams uzvarēt un to nevajadzētu sākt – arī Krievijai nē,” viņš paziņojis.

Aprīļa vidū Bērnss izteicās, ka Krievijas neveiksmes Ukrainā varētu pamudināt prezidentu Vladimiru Putinu lietot taktisko vai zemas jaudas kodolieroci, bet arī tobrīd viņš atzina, ka Vašingtonai “nav īpaši daudz praktisku pierādījumu” par kaut kādu satraucošu notikumu attīstību šajā virzienā.

22:37 Sieviešu, bērnu un sirmgalvju evakuācija no Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” pabeigta, sestdien pavēstījusi Ukrainas okupēto teritoriju ministre un vicepremjere Irina Vereščuka.

“Prezidenta pavēle izpildīta – visas sievietes, bērni un vecie cilvēki no “Azovstaļ” evakuēti. Šī Mariupoles humānās operācijas daļa pabeigta,” viņa ierakstījusi vietnē “Telegram”.

Vienlaikus Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norāda, ka Krievijas karaspēks joprojām bloķē rūpnīcas teritorijā palikušos ukraiņu karavīrus un turpina to apšaudīt ar artilēriju un tankiem.

Tikmēr Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” vadība paziņojusi, ka piektdien civiliedzīvotāju evakuācijas laikā Krievijas rīkotajās apšaudēs nogalināti trīs un smagi ievainoti seši ukraiņu karavīri.

19:46 Otrā pasaules kara veterāni no Kijivas videoierakstā vērsušies pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina, aicinot viņu dot iespēju Mariupoles rūpnīcā “Azovstaļ” palikušajiem civiliedzīvotājiem un ukraiņu karavīriem izkļūt no aplenkuma.

Veterāni apelējuši pie Krievijas vadītāju sirdsapziņas, atgādinot, ka paši savulaik kopā ar krieviem cīnījušies pret nacistisko Vāciju, bet tagad ir satriekti par ziņām, ka Krievijas karavīri Ukrainā nogalina bērnus.

“Hitlera loģika bija saprotama – viņš gribēja iznīcināt visas nācijas. Kāpēc jūs uzbrūkat mums – tas nav skaidrs. Mēs esam mierīgi cilvēki, mēs neko neesam lūguši un neesam uzspieduši jums savu kārtību. Jums taču ir sava milzīgā Krievija, tur arī saimniekojiet,” videoieakstā izteikusies kara veterāne Aleksandra Romančenkova.

“Zinu, kas norisinās Mariupolē, nemitīgi tam sekoju. Bet pašreizējais karš ir bezjēdzīgs. Ir jāizbeidz šis slaktiņš,” aicinājis veterāns Pjotrs Cibeks.

“Karš nozīmē tautas iznīcināšanu. Īpaši pašlaik. Tā taču nedrīkst! Kāpēc tu ņirgājies par tautu? Lūdzu izlaidiet garnizonu no Mariupoles! Izlaidiet viņus,” saviem līdzgaitniekiem piebalsojis Aleksejs Tkačenko.

“Lūdzam veikt nepieciešamos pasākumus, lai atbrīvotu gan karavīrus, gan civiliedzīvotājus, kuri pašlaik atrodas Mariupolē,” ieraksta nobeigumā aicinājis kara veterāns Vasilijs Kļujs.

16:17 Krievijas karaspēks uzbrukumā Ukrainas Luhanskas apgabalā iesaistījis privātās militārās kompānijas “Vagner” kaujiniekus un lielu daudzumu militārās tehnikas, cenšoties izlauzties līdz Popasnai, sestdien paziņojis apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.

“Situācija ir ļoti smaga, bet tiek kontrolēta. Lielākos pūliņus ienaidnieks velta izrāvienam uz Popasnu, kā arī Severodoneckas un Vojevodovkas virzienā. Turp novirzīts visvairāk tehnikas un cilvēku. Arī no privātās militārās kompānijas – vagneriešiem. Tur arī notiek visvairāk apšaužu – nemitīgi raķešu un aviācijas triecieni, gan no lidmašīnām, gan helikopteriem, situācija tur ir vienkārši šausmīga,” viņš rakstījis vietnē “Telegram”, uzsverot, ka ukraiņu karavīri “turas, gaida palīdzību un papildspēkus”.

Kā norādījis Haidajs, kadirovieši Luhanskas apgabalā nekaro, vienīgi nodarbojas ar marodierismu un uzņem video.

Pēc viņa teiktā, gūstā saņemtie krievu karavīri saka, ka agresoru mērķis ir viens – sasniegt Luhanskas apgabala ģeogrāfiskās robežas.

Apgabala militārās administrācijas vadītājs brīdinājis, ka dažas nākamās dienas būs ļoti grūtas, jo krievi centīsies paveikt kaut ko, lai 9.maijā varētu atskaitīties prezidentam Vladimiram Putinam.

“Tādēļ aicinu jūs būt piesardzīgiem un palikt patvertnēs,” viņš norādījis.

Haidajs arī ziņojis, ka apšaudē iekļuvis evakuācijas automobilis, tomēr 35 cilvēkus izdevies sekmīgi izvest. Okupanti apšaudījuši arī slimnīcu, rūpnīcu “Azot” un desmitiem dzīvojamo namu. Diennakts laikā cietušas vai pilnībā sagrautas 36 ēkas.

11:54 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 223 bērni un 410 guvuši dažādus ievainojumus, sestdien paziņojusi Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti vai ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā – 116, Harkivas apgabalā – 98, Černihivas apgabalā – 68, Hersonas apgabalā – 46, Mikolajivas apgabalā – 44, Luhanskas apgabalā – 37, Zaporižjas apgabalā – 27, Sumu apgabalā – 17, Kijivas pilsētā – 16 un Žitomiras apgabalā – 15.

Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1635 mācību iestādēm, no kurām 126 pilnībā sagrautas.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, īpaši pagaidām okupētās teritorijas.

11:53 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz sestdienas rītam sasnieguši aptuveni 25 100 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1122 tankus, 2713 bruņutransportierus, 509 lielgabalus, 172 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 84 zenītartilērijas iekārtas, 199 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1934 automobiļus un autocisternas, 11 kuģus un ātrlaivas, 341 bezpilota lidaparātu, 38 specializētās tehnikas vienības un 90 spārnotās raķetes.

Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs norāda, ka vislielākos zaudējumus aizvadītajā diennaktī Krievija cietusi Slobožanskas virzienā.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.

11:03 Ukrainā sestdien pēc vairāku nedēļu pārtraukuma atsākusies vilcienu satiksme starp Kijivu un Irpiņu pār atjaunoto dzelzceļa tiltu, kas martā cieta karadarbībā, un Irpiņā sagaidīts pirmais vilciens no galvaspilsētas, vietnē “Telegram” paziņojis Irpiņas mērs Oleksandrs Markušins.

“Mums atkal ir dzelzceļa satiksme!  Šodien pirmo reizi vairāku nedēļu laikā Irpiņas stacijā ieradies elektriskais vilciens,” rakstījis mērs, kas pirms dažām dienām jau paziņoja, ka Krievijas okupācijas laikā smagi cietušajā pilsētā drīz būs pabeigta ūdens, elektroenerģijas un gāzes apgādes atjaunošana un cilvēki varēs atgriezties mājās.

Videoierakstā redzams, ka pagaidām atjaunots viens no abiem dzelzceļa tiltiem pār Irpiņas upi.

01:42 ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja par jaunu ASV ieroču paketi Ukrainai 150 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai palīdzētu Ukrainai atsist Krievijas iebrukumu.

“Es paziņoju par vēl vienu drošības palīdzības paketi, kas papildus nodrošinās artilērijas munīciju, radarus un citu aprīkojumu Ukrainai,” sacīja Baidens. Viņš brīdināja, ka līdzšinējais finansējums Ukrainai ir tuvu izsīkumam, un aicināja ASV Kongresu apstiprināt vairāk.

Augsta ranga ASV amatpersona informēja, ka šajā paketē ir 25 tūkstoši 155 milimetru kalibra artilērijas šāviņu, pretartilērijas radari, kas tiek izmantoti ienaidnieka uguns avota noteikšanai, elektroniskās slāpēšanas iekārtas un rezerves daļas. Minētā artilērijas munīcija ir paredzēta nesen piegādātām ASV haubicēm.

Baidena administrācija līdz šim ir nosūtījusi Ukrainai bruņojumu vairāk nekā 3,4 miljardu dolāru vērtībā.

Jaunā pakete nozīmē, ka atlikušie 250 miljoni dolāru no iepriekš apstiprinātā finansējuma Ukrainai ir tikpat kā izsīkuši. Baidens aicina Kongresu apstiprināt palīdzības paketi Ukrainai 33 miljardu dolāru apmērā, kas ietvertu militāro palīdzību par 20 miljardiem dolāru, un kas ilgtu piecus mēnešus. 

Baidens un pārējo Lielā septiņnieka (G7) valstu līderi, kā arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien virtuāli tiksies, lai apspriestu rietumvalstu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina sākto iebrukumu.

“Savienotās Valstis ir ātrā tempā sniegušas Ukrainai drošības palīdzību vēsturiskā apjomā. Mēs sūtām Kongresa apstiprinātos ieročus un aprīkojumu tieši uz brīvības frontes līnijām Ukrainā,” sacīja Baidens savā paziņojumā.

Baidens tomēr atzina, ka pašreizējais finansējums ir “gandrīz izsmelts” un, “lai Ukraina gūtu panākumus”, ASV un sabiedrotajiem vajag “uzturēt ieroču un munīcijas plūsmu uz Ukrainu, bez pārtraukuma”.

“Kongresam vajadzētu ātri nodrošināt prasīto finansējumu, lai stiprinātu Ukrainu kaujaslaukā un pie sarunu galda,” sacīja Baidens. 

Stāvoklis Ukrainas frontē

Ukrainas bruņotie spēki Harkivas apgabalā atguvuši kontroli pār piecām apdzīvotām vietām – Aleksandrovku, Fedorovku, Ukrainku, Šestakovu un Pobedu, piektdien ziņoja Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Harkivas apgabalā daļēji kontrole atgūta arī pār Čerkaski Tišku ciematu.

Saskaņā ar stāvokli uz piektdienas plkst.18:00. Slobožanskes virzienā ienaidnieks turpina koncentrēt spēkus. Uz Ukrainu tiek pārvietotas vienības no Krievijas Belgorodas apgabala.

Harkivas apgabalā ienaidnieks bloķē atsevišķas attālās apdzīvotās vietas un intensīvi apšauda vietas, kur atrodas Ukrainas vienības. Krievijas karaspēks arī sācis uzbrukumu Nova Dmitrivkai, bet bez panākumiem.

Doneckas un Tavrijskes virzienos pretinieks veic apšaudes visā kontakta līnijā un turpina artilērijas apšaudi un gaisa uzlidojumus.

Limanskes virzienā krievi uzbrūk Šandriholoves virzienā.

Severodoņeckas virzienā iebrucēji mēģināja sagrābt savā kontrolē Rubižni un Voevodivku, taču nesekmīgi.

Uzbrukums turpinās arī Popasnas virzienā, bet Avdijivkas un Kurahoves virzienos ienaidnieks aprobežojas ar Ukrainas armijas vienību pozīciju apšaudīšanu.

Mariupolē krievi galvenos spēkus koncentrējis uzbrukumam rūpnīcai “Azovstaļ”.

Pretinieks mēģinājis veikt izlūkošanu ar kauju Prečistivkas virzienā, bet neveiksmīgi, un bijis spiesti atkāpties.

Volīnijas un Poļesjes virzienos nav konstatētas vērā ņemamas izmaiņas ienaidnieka vienību pozīcijās un darbībā.

Baltkrievijas bruņoto spēku vienības turpina segt Ukrainas un Baltkrievijas robežu Brestas un Gomeļas apgabalos.

Atsevišķas Krievijas armijas vienības turpina segt Ukrainas un Krievijas robežu Brjanskas, Kurskas un Belgorodas apgabalos.

Pēc Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštāba rīcībā esošās informācijas, Krievijas Brjanskas apgabalā vairākas Krievijas armijas vienības gatavojas iesaistīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.

Dienvidbugas virzienā ienaidnieks nav veicis uzbrukumus, bet apšaudījis vairākas Ukrainas karaspēka pozīcijas. Krievijas karaspēks koncentrējies uz ieņemto pozīciju noturēšanu, munīcijas un inženiertehnisko pozīciju nostiprināšanu.

Besarābijas virzienā Krievija turpina izraisīt spriedzi Moldovas Piedņestras reģionā.

Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs arī ziņo, ka ienaidnieks turpina ciest ievērojamus dzīvā spēka un tehnikas zaudējumus.

Saskaņā ar pieejamo informāciju Krievijas Rostovas apgabalā Malotokmakskas ciema psihiatriskajā slimnīcā, kas daļēji nodota Krievijas armijas rīcībā, atrodas līdz 800 ievainotu Krievijas karavīru un līdz 200 līķu.