LETA
Jaunākā informācija:
21:41 Krievijas armija apšaudījusi ar raķetēm Ļvivas apgabalu, Ukrainas rietumos, paziņojis Ļvivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Maksims Kozickis.
Ukrainas mediji vēsta, ka sprādzieni dzirdami Ļvivas, Odesas, Kirovohradas, Ivanofrankivska un Kijivas apgabalos.
Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs sociālajā tīklā “Facebook” ziņoja, ka Ļvivas pilsētā dzirdami sprādzieni.
Viņš arī ziņoja, ka vairākās vietās pilsēta pārrauta elektroapgāde.
Pēc Sadovija sacītā bojātas divas apakšstacijas, bet Kozickis ziņoja par trim bojātām apakšstacijām.
Ļvivā traucēta arī ūdens piegāde un vietām nedarbojas internets.
Raķešu apšaudes dēļ Ļvivas apgabalā traucēta arī vilcienu satiksme.
21:21 Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma 24.februārī nogalināti 3193 mierīgie iedzīvotāji, bet vēl 3353 cilvēki ievainoti, otrdien paziņojis ANO augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR).
OHCHR no kara sākuma apstiprinājis 1140 vīriešu, 734 sieviešu, 71 meitenes un 84 zēnu nāvi karadarbības rezultātā. Nogalināti ir arī 72 bērni un 1092 pieaugušie, kuru dzimums pagaidām nav noskaidrots.
Lielākā daļa no kara upuriem nogalināti vai ievainoti ar šāviņiem un ieročiem, kuru iedarbība skar plašu teritoriju, piemēram, ar raķetēm, reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem vai aviācijas bumbām.
21:21 Moldovas Piedņestras reģionā notiek gatavošanās Krievijas karaspēka operatīvās grupas virsnieku ģimeņu evakuācijai, otrdien paziņojis Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs.
Ģenerālštābs ziņo, ka Piedņestras reģionā situācija saglabājas sarežģīta un ka Krievijas karaspēka operatīvās grupas apakšvienības atrodas pilnā kaujas gatavībā.
Jau ziņots, ka starptautiski neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas (PMR) galvaspilsētā Tiraspolē 25.aprīlī notika sprādzieni ēkā, kur atrodas PMR tā dēvētā Valsts drošības ministrijas un Krievijas Federālā drošības dienesta filiāles biroji. Dienu pēc tam netālu no Ukrainas robežas notika sprādzieni radio tornī, kas pārraida Krievijas stacijas.
Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka sprādzieni Tiraspolē bija Krievijas īstenotas provokācijas, lai uzkurinātu naidu pret ukraiņiem.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs iepriekš ziņoja, ka Krievija vēlas karā pret Ukrainu iesaistīt arī Piedņestras kaujiniekus, taču viņiem ir zema motivācija karot.
Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestras apgabalā.
21:20 Zaporižjā ieradušies 156 civiliedzīvotāji, kas 1.maijā tika evakuēti no Mariupoles metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas, paziņojusi ANO humāno lietu koordinatore Ukrainā Osnata Lubrani.
Viņa paziņoja, ka evakuācijas operācija no Mariupoles ir veiksmīgi pabeigta.
“Es domāju par visiem tiem, kas palika ielenkti pilsētā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai viņiem palīdzētu,” viņa piebilda.
Lubrani atklāja, ka braukusi autobusos kopā ar Mariupoles iedzīvotājiem, kurus 1.maijā izdevās veiksmīgi izvests no Mariupoles. Cilvēki viņai stāstījuši par uzturēšanos “Azovstaļ” bunkuros, ko Lubrani salīdzināja ar elli.
Zaporižjā ar pieciem evakuācijas autobusiem ieradās 156 cilvēki.
Evakuētie Mariupoles iedzīvotāji žurnālistiem stāstīja, ka 2.maijā autobusi gaidījuši okupantu pārbaudi Mangušā pie Mariupoles. Šorīt viņi turpinājuši ceļu Zaporižjas virzienā.
Zaporižjā viņus sagaidīja brīvprātīgie, ANO un citu starptautisko organizāciju darbinieki un Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka.
Evakuētie cilvēki tika nodrošināti ar dzeramo ūdeni un pārtiku.
21:20 Ukrainas austrumos Krievijas karaspēka īstenotā apšaudē koksa rūpnīcā Avdijivkā nogalināti vismaz desmit cilvēki un 15 ievainoti.
Par to platformā “Telegram” otrdien paziņojis Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kirilenko.
Viņš brīdināja, ka upuru skaits var vēl pieaugt.
18:45 Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē no metalurģiskās rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijas veiksmīgi evakuēts 101 civiliedzīvotājs, otrdien paziņojusi ANO.
ANO humāno lietu koordinatore Ukrainā Osnata Lubrani apstiprināja, ka ar Sarkanā Krusta palīdzību no “Azovstaļ” izdevies evakuēt 101 civiliedzīvotāju – sievietes, vīriešus, bērnus un seniorus.
Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars šodien ziņoja, ka Mariopulē sācies krievu triecienuzbrukums “Azovstaļ”, ko aizstāv Ukrainas armija.
14:40 Krievu iebrucēji Mariupolē sākuši triecienuzbrukumu metalurģiskajai rūpnīcai “Azovstaļ”, ko aizstāv Ukrainas armija, otrdien ziņo Ukrainas Nacionālās gvardes atsevišķās īpašo uzdevumu vienības “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars.
Tīmekļa laikrakstam “Ukrainska Pravda” Palamars pavēstījis, ka visu nakti krievu aviācija bombardējusi “Azovstaļ” un ka bombardēšanā civiliedzīvotāju vidū gājušas bojā divas sievietes.
Šobrīd notiek triecienuzbrukums, krieviem cenšoties iekļūt rūpnīcas teritorijā, pavēstījis Palamars.
13:33 Krievijas karaspēka daļēji ieņemtajā Mariupolē rūpnīcas “Azovstaļ” teritorijā, ko vēl notur Ukrainas spēki, palikuši vairāk nekā 200 mierīgo iedzīvotāju, pavēstīja Mariupoles mērs Vadims Boičenko.
Kopumā Mariupolē evakuāciju gaida vairāk nekā 100 000 cilvēku, sacīja mērs.
Mierīgo iedzīvotāju izvešana ar ANO un Sarkanā Krusta atbalstu no “Azovstaļ” teritorijas sākās pagājušās nedēļas beigās.
Pēc kārtējā evakuācijas posma noslēguma Krievijas karaspēks sācis jaunu uzbrukumu “Azovstaļ”, viņš piebilda.
Evakuācijas procesā, izvedot iedzīvotājus uz Ukrainas valdības kontrolē esošo Zaporižjas apgabala daļu, bijušas aizķeršanās un problēmas, norādīja Boičenko.
11:30 Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai jau 9.maijā, kas ļautu valstī izsludināt rezervistu vispārējo mobilizāciju, uzskata ASV un citu rietumvalstu amatpersonas.
Putins varētu izmantot 9.maija simbolisko nozīmi un propagandas vērtību, lai paziņotu par militāriem sasniegumiem Ukrainā vai būtisku karadarbības eskalāciju, vai abiem, uzskata Rietumu amatpersonas.
Līdz šim Putins 24.februārī sākto pilna mēroga karu dēvē par “īpašo militāro operāciju”, valstī faktiski aizliedzot attiecībā uz notikumiem Ukrainā lietot vārdus “karš” vai “iebrukums”.
Līdz ar oficiālu kara pieteikšanu atbalsts iebrukumam Krievijas sabiedrībā varētu vairoties, pieļauj telekanāls CNN.
Atbilstoši Krievijas likumiem Putins tad varēs veikt vispārējo mobilizāciju, nodrošinot jaunus karavīrus karam, kur to trūkumu Krievija izjūt arvien asāk.
Karā ar Ukrainu krituši vismaz 10 000 Krievijas karavīru, uzskata Rietumu amatpersonas. Atbilstoši Ukrainas aplēsēm šīs skaitlis pārsniedzis 24 000.
11:20 Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši aptuveni 24 200 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma krievi zaudējuši 1062 tankus, 2567 bruņutransportierus, 475 lielgabalus, 162 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 80 zenītartilērijas iekārtas, 194 lidmašīnas, 155 helikopterus, 1843 automobiļus un autocisternas, desmit kuģus un ātrlaivas, 291 bezpilota lidaparātu, 38 specializētās tehnikas vienības, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas un 84 spārnotās raķetes.
Ģenerālštābs piebildis, ka vislielākos zaudējumus pagājušajā diennaktī krievi cietuši Izjumas virzienā.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē aktīvā karadarbība.
Atkārtoto iebrukumu Ukrainā Krievija pēc valsts prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka 24.februārī.
09:20 Kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 220 bērni un 406 guvuši dažādus ievainojumus, otrdien paziņoja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.
Krievijas karavīru uzbrukumos Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 139 bērni, Kijivas apgabalā – 115, Harkivas apgabalā – 95, Černihivas apgabalā – 68, Hersonas apgabalā – 45, Mikolajivas apgabalā – 43, Luhanskas apgabalā – 37, Zaporižjas apgabalā – 27, Sumu apgabalā 17, Kijivas pilsētā 16 un Žitomiras apgabalā – 15.
2.maijā Krievijas armijas raķešu trieciena rezultātā Odesā nogalināts 14 gadus vecs zēns un ievainota 17 gadus veca meitene.
Ukrainas varasiestādes informē, ka bombardēšanā un apšaudēs nodarīti postījumi 1584 mācību iestādēm, no kurām 118 ir pilnībā sagrautas.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra norāda, ka šie dati nav galīgi, jo, turpinoties apšaudēm, nav iespējams pārbaudīt visu valsts teritoriju, jo īpaši pagaidām okupētās teritorijas.
07:50 Krievijas ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs pagājušajā nedēļā apmeklējis Donbasu, pirmdien ASV Aizsardzības ministrijas preses brīfinga gaitā apstiprināja augsta Pentagona amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Gerasimovs Donbasā bijis, lai veiktu situācijas pārraudzību un saprastu pats priekš sevis, kas tur notiek, skaidroja amatpersona.
ASV nevar apstiprināt, ka Gerasimovs būtu ievainots, kā ziņoja vairāki mediji.
Amatpersona atturējās izteikt spriedumus par to, kāds priekšstats Gerasimovam Donbasā radies, ko viņš tur ir uzzinājis un ko pēc tam klāstījis Krievijas vadībai.
Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs oficiāli Gerasimova braucienu nav apstiprinājis.
“Es šo jautājumu atstāšu Krievijas Aizsardzības ministrijai, lai viņi komentē savu ģenerāļu pārvietošanos,” brīfingā pirmdien sacīja Kērbijs.
Pirmdien ASV laikraksts “New York Times”, atsaucoties uz vienu ukraiņu un diviem amerikāņu avotiem, vēstīja, ka sestdien Ukrainas spēki valsts austrumos Izjumā veikuši triecienu skolai, kur kādā brīdī esot bijis arī Gerasimovs. Trieciena brīdī Gerasimovs Ukrainu jau esot pametis un atgriezies Krievijā.
Atbilstoši avīzes informācijai trieciena rezultātā nogalināti aptuveni 200 karavīru, tajā skaitā arī vismaz viens ģenerālis.
05:44 Krievijas pilna apjoma karā pret Ukrainu jau ir gājuši bojā vairāk nekā 3000 civiliedzīvotāju, ziņoja raidstacija “Radio Brīvība”, atsaucoties uz ANO Augstā cilvēktiesību komisāra pārvaldes ziņojumu.
“ANO Augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde ir apstiprinājusi 3153 civiliedzīvotāju bojāeju un vēl 3316 civiliedzīvotāju ievainošanu Krievijas pilna apjoma kara pret Ukrainu dēļ. Tie ir dati no 24.februāra līdz 1.maija pusnaktij,” teikts ziņojumā.
ANO uzsvēra, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.
Ziņas par daudzu civiliedzīvotāju bojāejas vai ievainošanas gadījumiem tādās vietās kā Mariupole, Izjuma un Popasna vēl nav apstiprinātas, tāpēc nav iekļautas šajā ANO statistikā.
ANO piebilda, ka lielāko daļu civiliedzīvotāju upuru izraisīja sprāgstošu ieroču lietošana ar plašu trāpījuma zonu, tostarp apšaudes ar smago artilēriju un reaktīvajām zalvju uguns sistēmām, kā arī raķešu un aviācijas triecieni.
04:49 Krievijas bruņotie spēki ir izveduši no Ukrainas uz savu teritoriju 1,1 miljonu cilvēku, tai skaitā gandrīz 200 tūkstošus bērnu, teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Par šo izvešanu, nosaucot to par “evakuāciju no bīstamiem rajoniem”, ziņoja Krievijas mediji, atsaucoties uz Krievijas Nacionālā aizsardzības pārvaldības centra priekšnieku Mihailu Mizincevu.
“Pagājušajā diennaktī bez Ukrainas varas iestāžu līdzdalības no Doņeckas un Luganskas tautas republiku un Ukrainas bīstamiem rajoniem uz Krievijas Federācijas teritoriju tika evakuētas 11 550 personas, tai skaitā 1847 bērni, bet kopš speciālās militārās operācijas sākuma – pavisam 1 092 137 cilvēki, no kuriem 196 356 bija bērni,” sacīja Mizincevs.
Viņš arī apgalvoja, ka pagājušās diennakts laikā esot saņemti 103 ukraiņu lūgumi evakuēt viņus uz Krieviju, tā sauktajām Doņeckas un Luganskas tautas republikām, kā arī uz Krievijas karaspēka okupētiem Zaporižjas, Mikolajivas, Harkivas un Hersonas apgabalu rajoniem.
“Pavisam datubāzē ir 2 754 241 šāds lūgums no 2133 Ukrainas apdzīvotām vietām,” sacīja Mizincevs.
Ukrainas varas iestādes ir vairākkārt ziņojušas par ukraiņu, tostarp bērnu bez vecākiem, piespiedu deportācijām uz Krieviju, sevišķi no Mariupoles un Izjumas pilsētām.