Sankcijas paredz uzņēmumu aktīvu iesaldēšanu Ķīnā un aizliedz privātus un juridiskus darījumus ar tiem, paziņoja Ķīnas Ārlietu ministrija.

Kompāniju, pret kurām vērstas sankcijas, vidū ir tādi uzņēmumi kā “Northrop Grumman Systems Corporation”, “L3Harris Maritime Services” un “Boeing” Sentluisā.

Starp uzņēmumu vadītājiem, kuriem aizliegti darījumi un iebraukšana Ķīnā ir “Anduril Industries” dibinātājs Palmets Lakijs. Ķīna arī iesaldējusi sankcijām pakļauto uzņēmēju aktīvus.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas paziņojumu par ASV ieroču pārdošanas paketi, kuras vērtība pārsniedz desmit miljardus ASV dolāru, Ķīna nosodīja, jo uzskata Taivānu par savu un apgalvo, ka Taivānai jānonāk tās kontrolē.

Ja bruņojuma darījumu apstiprinās ASV Kongress, tas būs līdz šim lielākā ASV ieroču pakete Taivānai.

“Mēs vēlreiz uzsveram, ka Taivānas jautājums ir Ķīnas pamatinterešu kodols un pirmā sarkanā līnija, ko nedrīkst pārkāpt Ķīnas un ASV attiecībās,” piektdien uzsvēra Ķīnas Ārlietu ministrija.

“Jebkurš uzņēmums vai privātpersona, kas iesaistīsies ieroču pārdošanā Taivānai, maksās par pārkāpumu,” piebilsts ministrijas paziņojumā.

Ministrija arī aicināja ASV pārtraukt to, ko tā dēvē par “bīstamu Taivānas apbruņošanu”.

Taivāna ir viens no galvenajiem ASV un Ķīnas attiecību strīdus punktiem, un analītiķi bažījas, ka tas varētu pāraugt militārā konfliktā starp abām lielvarām.

Ķīna apgalvo, ka ASV ieroču pārdošana Taivānai būtu pretrunā diplomātiskajiem līgumiem starp Pekinu un Vašingtonu.

Ķīnas militārie spēki pēdējos gados ir palielinājuši savu klātbūtni Taivānas debesīs un ūdeņos, gandrīz katru dienu netālu no salas rīkojot kopīgus vingrinājumus ar saviem karakuģiem un iznīcinātājiem.

Federālais likums noteic, ka ASV ir pienākums palīdzēt Taivānai tās pašaizsardzībā, un šis jautājums ir kļuvis arvien strīdīgāks attiecībās ar Ķīnu.

Pekinai jau ir saspīlētas attiecības ar Vašingtonu tirdzniecības, tehnoloģiju un cilvēktiesību jautājumu dēļ.