Opozīcijas partijas kritizē Kurti piekopto politiku Kosovas ziemeļos, kas saasinājusi Prištinas attiecības arī ar tās sabiedrotajiem Rietumos.

ASV un Eiropas Savienība (ES) izdara uz Kurti spiedienu, lai panāktu situācijas normalizēšanos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs.

Aprīlī notikušajās vēlēšanās četrās Kosovas ziemeļu municipalitātēs, kurās etniskie serbi sastāda vairākumu, par mēriem tika ievēlēti albāņi, jo serbi vēlēšanas boikotēja. Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt ievēlēto albāņu iecelšanu mēru amatos maijā izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji.

Trešdien Kurti paziņoja, ka tiks samazināta policijas klātbūtne Kosovas ziemeļos un ka četrās serbu apdzīvotajās municipalitātēs tiks sarīkotas atkārtotas vēlēšanas.

Šis lēmums izsauca sašutumu opozīcijā, kas norāda, ka Kurti mēnešiem ilgi “eksperimentējis”, apdraudot Kosovas starptautiskās pozīcijas, tikai tādēļ, lai tagad atkal piekāptos.

Viens no deputātiem, kas pārstāv opozīcijā esošo Demokrātisko partiju, piegāja pie Kurti viņa runas laikā un apšļāca premjeru ar ūdeni, izraisot zālē vispārēju kautiņu.

Tikmēr apsargi izveda Kurti no zāles.

Serbija faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Reaģējot uz situācijas saasināšanos Kosovas ziemeļos Serbija izsludinājusi paaugstinātu kaujas gatavību pierobežā izvietotajās karaspēka daļās un piedraudējusi Prištinai ar militāru iejaukšanos.