Divas iepriekšējās kārtas, kas ar ASV starpniecību notika Abū Dabī, nav devušas izrāvienu sarunās par Krievijas kara pret Ukrainu izbeigšanu. Lai gan puses šīs sarunas raksturoja kā konstruktīvas, joprojām nav izdevies panākt kompromisu jautājumos par teritorijām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau nedēļas vidū paziņoja, ka nākamā sarunu kārta ar Krieviju paredzēta 17. vai 18. februārī ASV, taču Maskava līdz šim vēl nebija devusi savu piekrišanu.

“Ir panākta vienošanās, ka sarunas patiešām notiks nākamnedēļ. Mēs jūs informēsim par to norises vietu un datumiem,” šodien žurnālistiem pavēstīja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Vēlāk Peskovs pavēstīja, ka nākamā trīspusējā sarunu kārta notiks 17. un 18. februārī Ženēvā.

Viņš arī norādīja, ka, atšķirībā no abām iepriekšējām sarunu kārtām Abū Dabī, Krievijas delegāciju nevadīs militārā izlūkdienesta (GRU) vadītājs Igors Kostjukovs, bet gan Krievijas diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis, kas pagājušā gada pavasarī vadīja Maskavas delegāciju neveiksmīgajās divpusējās sarunās Stambulā.

Brīdi vēlāk arī Zelenska kanceleja apstiprināja, ka nākamā sarunu kārta notiks Ženēvā un ka Ukraina ir gatava tajā piedalīties.

Maskava pieprasa, lai Ukraina izved savu karaspēku no Donbasa apgabaliem, tostarp no spēcīgi nocietinātām pilsētām, ko krieviem četru gadu laikā tā arī nav izdevies ieņemt. Maskava arī vēlas, lai tās prettiesiski sagrābtās teritorijas tiktu starptautiski atzītas par Krievijas sastāvdaļu.

Ukraina ir paziņojusi, ka konflikts ir jāiesaldē gar pašreizējo frontes līniju, un noraidījusi vienpusēju spēku atvilkšanu. Kijiva arī paziņojusi, ka neparakstīs vienošanos, kas neatturēs Krieviju no atkārtota iebrukuma.

Krievija ir okupējusi aptuveni 20% Ukrainas teritorijas, bet Kijiva joprojām kontrolē aptuveni piekto daļu Doneckas apgabala.

Zelenskis ir vairākkārt paudis neapmierinātību, ka Ukrainai tiek prasīts piekrist nesamērīgiem kompromisiem salīdzinājumā ar Krieviju.