Tas novedīs pie ekspertu grupas darba izbeigšanas, kaut arī sankciju režīms formāli netiek atcelts.

Krievija Drošības padomē bija vienīgā valsts, kas balsoja pret šo lēmumu.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis Vasīlijs Ņebenzja kritizēja ekspertu grupu, apgalvojot, ka tā tikai “piebalso Rietumu pieejām, pārdrukā angažētu informāciju, analizē avīžu virsrakstus un nekvalitatīvas fotogrāfijas”.

Viņš arī norādīja, ka Maskava jau labu laiku iestājas par sankciju režīma pārskatīšanu.

Ziemeļkoreja Krievijai lielā apjomā piegādā munīciju – artilērijas šāviņus un ballistiskās raķetes, pēdējo mēnešu laikā vairākkārt norādījuši rietumvalstu un Ukrainas pārstāvji.

Dienvidkorejas vēstnieks ANO Hvans Čžunkuks, izsakoties par Maskavas motīviem balsojumā ANO Drošības padomē, norādīja: “Šobrīd Krievija, kā šķiet, lielā mērā ir ieinteresēta Ziemeļkorejas aplidošanā un atbalstīšanā munīcijas un ballistisko raķešu piegāžu dēļ, ko tā saņem kara vešanai Ukrainā, kaitējot kodolieroču neizplatīšanas režīmam un pienācīgai Drošības padomes funkcionēšanai”.

“Nav attaisnojuma Ziemeļkorejai noteikto ANO sankciju režīma, ko veido daudzas šīs padomes vienbalsīgi pieņemtas rezolūcijas, uzraugu institūcijas izformēšanai.”

“Tas līdzinās teju vai novērošanas kameras iznīcināšanai, lai izvairītos no pieķeršanas ar lietiskajiem pierādījumiem,” norādīja diplomāts.