Tatarstānas Augstākā tiesa šo lietu izskatījusi slepenībā aiz slēgtām durvīm.

Spriedums pasludināts jau piektdien, taču par to kļuvis zināms tikai pirmdien.

Piektdien Krievijā tika notiesāts arī “spiegošanā” apsūdzētais amerikāņu žurnālists Evans Gerškovičs, piespriežot viņam 16 gadu cietumsodu.

Kurmašova, kurai ir arī ASV pilsonība, kopš 1998. gada pastāvīgi dzīvo Prāgā. Pagājušā gada maijā viņa ieradās savā dzimtajā pilsētā Kazaņā, lai apciemotu slimo māti.

2023. gada 2. jūnijā pirms plānotās aizlidošanas no Krievijas viņa tika īslaicīgi aizturēta Kazaņas lidostā, kur tika konfiscētas viņas ASV un Krievijas pases un viņai tika uzlikts naudassods par ASV pases nereģistrēšanu Krievijas iestādēs.

Kamēr Kurmašova gaidīja abu pasu atdošanu, tika paziņots, ka viņa tiek apsūdzēta arī par “ārvalstu aģenta” statusa nereģistrēšanu, un žurnāliste tika aizturēta.

Vēlāk viņa tika apsūdzēta par “nepatiesas informācijas” izplatīšanu par Krievijas armiju.

Tatarstānas tiesas pārstāve, kas aģentūrai AP apliecināja Kurmašovas notiesāšanu, atsaucoties uz lietas “slepenību”, atteicās sniegt sīkākas ziņas par žurnālistei izvirzīto apsūdzību būtību.

Jau neilgi pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā Krievijā stājās spēkā kriminālkodeksa grozījumi, kas paredz līdz pat 15 gadiem ilgu cietumsodu par “viltus ziņu” izplatīšanu un armijas “diskreditāciju”.

Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.

Krievijā ilgu laiku pat bija aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji bija spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu – “specoperācija”.