Aculiecinieki stāsta, ka salas otrajā lielākajā pilsētā Santjago, kas atrodas apmēram 800 kilometrus uz austrumiem no galvaspilsētas Havanas, pēc ielu protestiem svētdien tika atjaunota elektroapgāde un piegādātas “divas kravas automašīnas ar rīsu”.

Sociālās saziņas vietnēs publicētas fotogrāfijas no protestiem gan Santjago, gan Bajamo.

Kopš marta sākuma Kubā regulāri notiek elektrības atslēgumi, kas saistīti ar apkopes darbiem salā lielākajā termoelektrostacijā, taču aizvadītajā nedēļas nogalē situācija pasliktinājās elektrības ražošanai nepieciešamās degvielas deficīta dēļ.

Piemēram, Santjago elektroapgāde bijusi pārtraukta pat līdz 14 stundām diennaktī.

Kubas prezidents Migels Diass-Kanels platformā “X” raksta, ka “daži cilvēki pauduši neapmierinātību ar elektrības situāciju un pārtikas sadali”.

Viņš apgalvo, ka situāciju ļaunprātīgi mēģinot izmantot “revolūcijas ienaidnieki” un “ASV bāzēti teroristi”.

ASV vēstniecība Havanā apliecināja, ka ir informēta par protestiem Santjago, Bajamo un citviet. Tā aicināja Kubas valdību ievērot cilvēktiesības un “risināt Kubas iedzīvotāju likumīgās vajadzības”.

Kubas ārlietu ministrs Bruno Rodrigess uz to reaģēja, mudinot Vašingtonu “neiejaukties valsts iekšējās lietās”.

Kubā elektrību ražo astoņas vecas termoelektrostacijas, ģeneratori un astoņas peldošas elektrostacijas, kas iznomātas no Turcijas. Tās ietekmē degvielas deficīts.

Nabadzīgajā valstī šomēnes degvielas cena pieauga par vairāk nekā 400%, valstij īstenojot ekonomikas atkopšanās plānu.

11 miljonu apdzīvotā sala piedzīvo smagāko krīzi kopš pagājušā gadsimta 90.gadiem. Krīzi izraisījusi koronavīrusa pandēmijas ietekme uz ekonomiku, ASV sankciju pastiprināšana un ekonomikas strukturālais vājums.

Oficiālie dati liecina, ka pērn Kubas ekonomika saruka par 2%, bet inflācijai sasniedzot 30%. Neatkarīgie eksperti lēš, ka patiesā situācija ir sliktāka.

Valstī hroniski trūkst degvielas un citu pirmās nepieciešamības preču, un valdība subsidē gandrīz visas preces un pakalpojumus.