Pēc tam Krievija zaudējusi interesi par miera sarunām, apgalvo avoti.

Putins arvien vairāk ir apsēsts ar Donbasa sagrābšanu, kaut arī iepriekš izteicis gatavību iesaldēt karu pa frontes līniju, teikuši avoti.

Tagad diktators plāno ieņemt reģionu pilnībā un paaugstināt miera cenu, palielinot teritoriālās prasības.

Kremļa saimnieks joprojām ir pārliecināts, ka Ukrainas fronte sabruks.

Ukraina, savukārt, ir neapmierināta ar to, ka ASV prezidents Donalds Tramps nav izdarījis pietiekamu spiedienu uz Kremli, lai mazinātu Maskavas prasības.

Ukrainas vadība uzskata, ka līdz ar Krievijas uzbrukuma apturēšanu un Ukrainas triecieniem dziļi Krievijas teritorijā Kijiva ir stiprākās pozīcijās pret ASV centieniem panākt, lai Ukraina noslēdz neizdevīgu vienošanos.

Rezultātā neviena no pusēm vairs “nesaskata lielu jēgu sarunu turpināšanā”, neraugoties uz ASV prezidenta vārdiem, ka Kijiva un Maskava esot tuvu vienošanās panākšanai.

Irānas kara beigas šajā ziņā diez vai ko mainīs, norāda laikraksts.

9. maijā Putins sarunā ar žurnālistiem izteicās, ka, viņaprāt, karš Ukrainā tuvojas beigām. Viņš norādīja, ka ir gatavs tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kādā trešajā valstī.

Tramps iepriekš paziņoja, ka viņam nav vienošanās ar Putinu par to, ka Krievijai būtu jākontrolē viss Donbass.

Tramps piebilda, ka kara beigas Ukrainā “jau ir pavisam tuvu”, un viņš ir gatavs darīt “visu nepieciešamo”, lai panāktu konflikta noregulējumu, piemēram, doties uz Maskavu.

Pēdējā sarunu kārta starp ASV, Ukrainu un Krieviju notika 16. februārī, un nākamā tikšanās tika atlikta neilgi pirms ASV un Izraēlas uzbrukumiem Irānai.