Apmēram 40 lappušu dokumentā nebija minēts plānotā uzbrukuma datums, tomēr “punktu pēc punkta” aprakstīts tāda veida iebrukums, kādu “Hamās” oktobrī īstenoja Izraēlā, ziņoja NYT, kura rīcībā ir dokumenta tulkojums.

Izraēlas armijas un izlūkošanas amatpersonas plānu neņēma vērā, secinot, ka “Hamās” tā izpilde būtu par sarežģītu, vēsta NYT.

Dokumentā, kuram Izraēlas varasiestādes izmanto segvārdu “Jērikas mūris”, detalizēti aprakstīts uzbrukums nocietinājumiem ap Gazas joslu, Izraēlas pilsētu pārņemšana un uzbrukšana nozīmīgākajām militārajām bāzēm. Plānu “Hamās” precīzi izpildīja 7. oktobrī, ziņo laikraksts.

7. oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas.

Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Piedzīvojot plašāko uzbrukumu kopš valsts dibināšanas 1948. gadā, Izraēla uz “Hamās” uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.

Izraēla piektdien pārtrauca nepilnu nedēļu ilgušo pamieru un atsāka intensīvu operāciju Gazas joslā.

“Hamās” uzbrukuma izdošanās lielā mērā tiek uzskatīta par Izraēlas izlūkdienestu neveiksmi.

Pēc oktobra uzbrukuma vairākas augsta ranga aizsardzības un drošības amatpersonas uzņēmās noteiktu atbildību par kļūmēm, kas ļāva “Hamās” īstenot uzbrukumu.

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu tika kritizēts, jo sociālo mediju ierakstā, kuru vēlāk izdzēsa, apsūdzēja drošības institūciju vadītājus par to, ka laikus nebrīdināja valdības vadītāju.

Netanjahu tolaik paziņoja, ka visas aizsardzības amatpersonas “Hamās” apdraudējumu vērtēja kā savaldītu.

NYT ziņo, ka “Jērikas mūris” plaši tika izplatīts Izraēlas armijas un izlūkošanas vadītāju starpā, tomēr nav skaidrs, vai tas nonāca Netanjahu un citu politisko līderu uzmanības lokā.