Viņa norādīja, ka hibrīdie uzbrukumi tiek īstenoti “pelēkajā zonā”, bet uzsvēra, ka šie incidenti nav nejauši. “Tā ir saskaņota un pieaugoša kampaņa,” sacīja Leiena.

“Divi incidenti ir nejaušība, bet trīs, pieci, desmit – tā ir apzināta un mērķtiecīga pelēkās zonas kampaņa pret Eiropu, un Eiropai ir jāreaģē,” viņa uzsvēra.

Reaģējot uz Krievijas dronu un iznīcinātāju veiktajiem gaisa telpas pārkāpumiem Polijā, Igaunijā un Rumānijā, un neidentificētajiem droniem Dānijā, Vācijā un Beļģijā, ES valstis plāno kopīgus projektus bloka aizsardzības stiprināšanai, tai skaitā dronu sienas izveidi.

“Mums ir ne tikai jāreaģē. Mums [draudi] ir jāattur, jo, ja mēs vilcināsimies rīkoties, pelēkā zona tikai paplašināsies,” norādīja Leiena.

“Eiropas Savienības pamatuzdevums ir saglabāt mieru, un šodien tas nozīmē, ka tai ir jābūt spējai atturēt no agresijas un provokācijām,” viņa piebilda.

ES līderi šomēnes samitā Briselē centīsies vienoties par ietvaru, lai sagatavotu bloku Krievijas draudu atvairīšanai turpmākajos gados.

“Tādējādi tiks noteikti ne tikai kopīgi mērķi, bet arī ļoti konkrēti atskaites punkti un termiņi ceļā uz 2030.gadu, jo mēs visi zinām, ka tikai tas, kas tiek nomērīts, patiešām tiek paveikts,” sacīja Leiena. Viņa uzsvēra, ka cīņai pret Krievijas hibrīdkaru ir nepieciešams “pilnīgi jauns domāšanas veids mums visiem”.

“Mūsu izvēle ir ļoti vienkārša. Vai nu mēs varam vairīties un vērot, kā Krievijas draudi pieaug, vai arī mēs stājamies tiem pretī ar vienotību, atturēšanu un apņēmību,” uzskata Leiena.