Kā ziņots, Francijas tiesa 31.martā atzina Lepēnu par vainīgu ES līdzekļu izšķērdēšanā, tos izmantojot RN darbības finansēšanai Francijā.

Tiesa piesprieda Lepēnai četru gadu cietumsodu, kas viņai būs jāizcieš, nēsājot elektronisko aproci, kā arī noteica piecu gadu aizliegumu kandidēt vēlēšanās.

Lai gan spriedums ir pārsūdzēts, tas, visticamāk, pielicis punktu viņas iecerēm 2027.gadā vēlreiz startēt prezidenta vēlēšanās.

Lepēna savu notiesāšanu atzinusi par “politisku lēmumu” un “raganu medībām”.

Lepēnas protežē Bardela tiek uzskatīts par viņas acīmredzamo politisko mantinieku.

“Esmu samierinājusies ar iespēju, ka varbūt nevarēšu kandidēt. Žordans pieņēmis iespēju, ka lāpa būs jāpārņem viņam,” trešdien publicētā intervijā nedēļrakstam “Valeurs Actuelles” atzinusi Lepēna.

Parīzes apelāciju tiesa lēmumu šajā lietā varētu pieņemt 2026.gada vasarā, un gadījumā, ja tā atcels vai grozīs zemākās instances spriedumu, Lepēnai saglabājas iespēja pašai startēt vēlēšanās.

“Līdz tam es turpināšu cīņu,” uzsvērusi Lepēna.

“Protams, situācija nav ideāla. Taču, ko gan citu jūs sagaidāt? Ka izdarīšu pašnāvību, pirms tieku noslepkavota?” piebildusi nacionālkonservatīvo līdere.

Viņa arī brīdinājusi, ka nevajag par zemu novērtēt vēlētāju sašutumu, ja viņai būs liegts kandidēt, uzsverot, ka šādā gadījumā vēlēšanas var tikt atzītas par neleģitīmām.