VM un Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji šodien LPS Veselības un sociālo jautājumu komitejas sēdē pārrunājuši plānoto slimnīcu tīklu un veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu no 2027. gada, aģentūru LETA pēc tikšanās informēja ministrijā.

VM sarunā skaidrojusi, ka, vērtējot slimnīcu lomu veselības aprūpes sistēmā, tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits reģionā, ārstniecības iestāžu ģeogrāfiskā pieejamība un attālums līdz citām slimnīcām, kā arī speciālistu nodrošinājums un iespējas veidot multiprofesionālas komandas. Tāpat tiek vērtēts sniegto pakalpojumu apjoms, pacientu plūsma un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārklājums.

Veselības aprūpes resursus paredzēts koncentrēt vietās, kur ir pacientu plūsma, pieejams ārstniecības personāls un atbilstoša infrastruktūra. Savukārt atsevišķi izņēmumi slimnīcu darbības organizēšanā būs saistīti ar nacionālās drošības apsvērumiem.

VM un NVD pārstāvji uzsvēruši, ka neatliekamo palīdzību visās slimnīcās turpinās nodrošināt visu diennakti, taču atšķirsies tās sniegšanā iesaistīto speciālistu skaits. Pacientu nogādāšanas laiku slimnīcā paredzēts nodrošināt 60 minūšu robežās. Ministrija vēl turpinot sarunas ar slimnīcām un pašvaldībām par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu reģionos.

Būtiska diskusijas daļa veltīta arī ārstniecības personu trūkumam, kā arī speciālistu piesaistei un noturēšanai reģionu ārstniecības iestādēs. VM norādīja uz jau pieejamajiem atbalsta mehānismiem, tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansējumu, piemaksām par darbu laukos un Veselības darbaspēka attīstības stratēģiju.

Savukārt LPS rosinājusi VM vērtēt papildu risinājumus, lai mērķtiecīgāk nodrošinātu speciālistu piesaisti reģionos, kuros speciālistu trūkums ir visizteiktākais. Slimnīcu pārstāvji vērsuši uzmanību, ka speciālistu noturēšanu ietekmē arī nepietiekamais valsts finansējuma apjoms.

Sarunā apspriesta arī veselības aprūpes sistēmas noturība un slimnīcu loma valsts drošības apdraudējuma gadījumā.

Slimnīcu tīkla pārveidē plānots stiprināt ambulatoros pakalpojumus, lai vairāk pacientu varētu ārstēt ārpus stacionāra. Lielāku nozīmi paredzēts piešķirt arī pacientu observācijai, lai mazinātu nepamatotu hospitalizāciju, skaidro ministrijā.

VM un NVD pārstāvji sarunā arī skaidrojuši, ka stacionāro pakalpojumu finansējumu veido vairākas savstarpēji saistītas daļas. Finansējums vienā no tām var samazināties, savukārt citā, piemēram, ambulatorajiem pakalpojumiem, – pieaugt. Slimnīcu finansējumu veido maksājumi uzņemšanas nodaļām un dežūrārstiem, observācijas maksājumi, maksājumi par radniecīgo diagnožu grupām, pakalpojumu programmas, ambulatoro pakalpojumu finansējums un tarifu pārrēķins.

Veselības nozare darbojas valdības apstiprinātajā vidēja termiņa valsts budžetā paredzētā finansējuma robežās. Stacionāru darbībai 2026. gadā paredzēti 682,8 miljoni eiro, norāda VM.

Kā vēstīts, valdība 28. jūlijā apstiprināja grozījumus veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā. Tie sagatavoti, balstoties uz informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīklu, datu analīzi un Valsts kontroles revīzijas secinājumiem par slimnīcu darbu Latvijā.

Slimnīcu tīkla pārmaiņu mērķis ir skaidrāk noteikt ārstniecības iestāžu lomu un sniegto pakalpojumu profilu. Slimnīcas paredzēts iedalīt trīs līmeņos līdzšinējo piecu vietā, nosakot lokālās, reģionālās un daudzprofilu slimnīcas. Katram līmenim plānots noteikt atbilstošus medicīniskos profilus un neatliekamās palīdzības sniegšanai nepieciešamo speciālistu skaitu.

Zaļo un zemnieku savienība aicinājusi atcelt VM iecerēto slimnīcu tīkla pārveidi, uzskatot, ka tā varētu negatīvi ietekmēt veselības aprūpes pieejamību reģionos. Savukārt valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja slimnīcu dalījumu trīs līmeņos un tajās nodrošināmo pakalpojumu profilus.

Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2027. gada sākumā, bet pāreju uz jauno slimnīcu tīkla modeli plānots īstenot līdz 2029. gadam. Reformas mērķis ir koncentrēt sarežģītākos pakalpojumus ārstniecības iestādēs ar lielāku kapacitāti, vienlaikus saglabājot pamatpakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem tuvāk dzīvesvietai.