Londona noteikusi sankcijas arī uzņēmumiem “Rosņeftj” un “Lukoil” un ar tiem saistītiem uzņēmumiem Ķīnā, Indijā un Apvienotajos Arābu Emirātos.

Kopumā trešdien tika paziņots par 90 jaunām sankcijām.

Jaunās sankcijas attiecās uz 44 tankkuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu, un septiņiem gāzes tankkuģiem, kas iesaistīti sašķidrinātās dabasgāzes piegādē.

Visi kuģi ir atzīti par objektiem, kas “iesaistīti Krievijas energoresursu transportēšanā”, un uz tiem attiecas aizliegums veikt apdrošināšanu, remontu, iebraukšanu Lielbritānijas ostās un jebkādas darbības Apvienotās Karalistes jurisdikcijā.

Ārlietu ministre Iveta Kūpere paziņoja, ka Lielbritānija pastiprina spiedienu uz Putinu, vēršoties pret viņa naftu, gāzi un ēnu floti.

Arī finanšu ministre Reičela Rīvsa uzsvēra, ka “Krievijas nafta tiek izņemta no pasaules tirgus” un ka Lielbritānija turpinās atņemt Putinam finansējuma avotus, “kas baro viņa kara mašīnu”.

Lielbritānijas valdība norādīja, ka šie pasākumi sakrīt ar Krievijas Enerģētikas nedēļas foruma atklāšanu Maskavā, tādējādi graujot Maskavas centienus popularizēt “savu vērtīgāko finansējuma avotu” starptautiskā mērogā.

Kā norāda Londona, samazinoties ieņēmumiem no naftas, Krievija cenšas kompensēt zaudējumus, paplašinot sašķidrinātās dabasgāzes ražošanu, un šodienas sankcijas attiecas uz sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģiem un Ķīnas termināli “Beihai LNG”, kas saņēmis gāzi no projekta “Arctic LNG-2”, ko Lielbritānija 2024. gada februārī iekļāva sankciju sarakstā.

Turklāt Lielbritānija paziņoja par aizliegumu importēt naftas produktus, kas ražoti trešajās valstīs no Krievijas naftas.

Šā soļa mērķis ir novērst sankciju apiešanu, pārstrādājot izejvielas ārvalstīs.