Valdība pavēstīja, ka nosaka sankcijas līdz 100 naftas tankkuģiem, kas atbildīgi par kravu pārvadāšanu vairāk nekā 24 miljardu ASV dolāru vērtībā kopš pērnā gada sākuma.

Lielbritānija jau ir vērsusies pret desmitiem “ēnu flotes” kuģu, kas izvairās no sankcijām, kuras rietumvalstis noteica Krievijas naftas eksportam pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Londona arī paziņojusi, ka šie kuģi bojā kritiski svarīgos zemūdens kabeļus Eiropā.

“Draudus no Krievijas puses mūsu nacionālajai drošībai nevar novērtēt par zemu,” uzsvēra Stārmers, piebilstot, ka ir vajadzīgi jauni pasākumi pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.

“Tāpēc mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai sagrautu viņa ēnu flotes darbību, liegtu naftas ieņēmumus viņa kara mašinērijai un aizsargātu zemūdens infrastruktūru, uz kuru mēs paļaujamies mūsu ikdienas dzīvē.”

Stārmers piektdien piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) valstu sanāksmē Oslo, kuras darba kārtībā būs Ukraina un Arktikas drošība.

JEF ir desmit līdzīgi domājošu valstu militāra sadarbības iniciatīva, kuru vada Lielbritānija.

Tā ietver Latviju, Igauniju, Lietuvu, Dāniju, Islandi, Lielbritāniju, Nīderlandi, Norvēģiju, Somiju un Zviedriju. Koalīcijas mērķis ir reģiona drošības stiprināšana, kopīgi gatavojoties dažādām krīzes situācijām.

Ir gaidāms, ka JEF paziņos par tālāku atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ieskaitot intensīvas apmācības un centienus pretoties dezinformācijai, pavēstīja Lielbritānijas valdība.

Lielbritānija un Norvēģija arī vienosies par jaunu saprašanās memorandu kosmosa jomā, kas ietvers “sekošanu un dalīšanos ar izlūkošanas datiem par satelītiem, kosmosa atkritumiem un citiem objektiem, kas lido virs Zemes”, piebilda Lielbritānijas valdība savā paziņojumā.