Balsojumā par aicinājumu atbalstīt tūlītēju pamieru Gazas joslā, tas tika noraidīts ar 293 balsīm, bet astoņi no ēnu ministri, nepakļaujoties partijas disciplīnai, balsoja par un pēc tam paziņoja par savu atkāpšanos.

Leiboristu frakcijas locekļiem bija uzdots balsojumā atturēties un atbalstīt Stārmera nostāju, kas paredz pieprasīt garāku “humanitāro paužu” ievērošanu, nevis pamieru.

Konflikts leiboristu rindās, kas saistīts ar Stārmera nostāju, pēdējo nedēļu laikā ir saasinājies.

Stārmers, kas cer pēc nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām kļūt par nākamo Lielbritānijas premjerministru, atsakās iestāties par tūlītēju pamieru Gazas joslā.

Viņš pauž atbalstu “humanitāro paužu” noteikšanai Izraēlas uzbrukumos palestīniešu teroristiskajam grupējumam “Hamās”, kas nocietinājies Gazas joslā, izmantojot civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu. Šīs pauzes, ka apgalvo to ieteicēji, esot nepieciešamas, lai piegādātu humāno palīdzību anklāva iedzīvotājiem.

Tomēr viņa nostāja raisījusi neapmierinātību partijas rindās.

Leiboristu pārstāvis norādījis, ka pamiers tikai iesaldētu konfliktu, bet teroristu sagrābtie ķīlnieki joprojām paliktu Gazas joslā. Savukārt “Hamās” saglabātu infrastruktūru, kas ļautu grupējumam atkārtot 7.oktobra slaktiņam līdzīgus uzbrukumus.

Kā ziņots, 7.oktobrī “Hamās” sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot vairāk nekā 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 240 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.

Izraēla uz “Hamās” uzbrukumu reaģēja, uzsākot Gazas joslas masveida bombardēšanu, bet vēlāk izvērsa arī sauszemes operāciju.

Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka Izraēlas bombardēšanā Gazas joslā esot nogalināti vismaz 11 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju un, ko līdz šim izplatījis “Hamās”. Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu kaujinieki.