Sanāksmē, kas norisinājās videokonferences formātā, piedalījās aptuveni 40 valstis.

Kopš 28. februārī sākās ASV un Izraēlas karš pret Irānu, šaurums ir praktiski slēgts, ietekmējot svarīgu preču, tostarp naftas, sašķidrinātās dabasgāzes un minerālmēslu, piegādes visā pasaulē.

Hormuza bloķēšana ir izraisījusi strauju enerģijas cenu kāpumu.

Ārlietu ministri un citas amatpersonas no aptuveni 40 valstīm apsprieda iespējamos diplomātiskos, ekonomiskos un koordinētos pasākumus, lai izdarītu spiedienu uz Irānu un panāktu Hormuza šauruma atvēršanu, atklāja Lielbritānijas ārlietu ministre Ivete Kūpere.

Viņa norādīja, ka šie pasākumi varētu ietvert arī sankcijas.

Tikmēr Līča arābu valstu sadarbības padome aicināja ANO Drošības padomi atļaut izmantot spēku, lai aizsargātu Hormuzu.

Bahreina ir ierosinājusi rezolūcijas projektu, kas dotu zaļo gaismu valstīm izmantot “visus nepieciešamos līdzekļus”, lai nodrošinātu brīvu tranzītu caur Hormuza šaurumu.

Krievija, Ķīna un Francija, kurām ir veto tiesības Drošības padomē, iebilst pret šādu soli.

Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajāni, kurš piedalījās Lielbritānijas organizētajās sarunās par Hormuzu, aicināja izveidot “humāno koridoru” mēslojumam un citām pirmās nepieciešamības precēm, lai novērstu pārtikas katastrofu Āfrikā.

Francijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis pauda uzskatu, ka satiksmi Hormuza šaurumā būtu iespējams nodrošināt “tikai tad, kad intensīvā bombardēšanas fāze būs beigusies”.

Francijas prezidents Emanuels Makrons vizītē Dienvidkorejā paziņoja, ka militāra operācija Hormuza šauruma atbrīvošanai ir nereāla, vienlaikus paužot nožēlu par Trampa dienišķajiem un pretrunīgajiem izteikumiem par karu pret Irānu un NATO.

Daudzas valstis paudušas pārliecību, ka jebkura operācija, lai aizsargātu kuģus, kas izmanto šaurumu, varētu notikt tikai pēc pamiera noslēgšanas.