“Nav nekādu pārmaiņu pagaidām, kamēr turpinās konsultācijas gan ar kaimiņiem reģionā, gan ar partneriem reģionā un sabiedrotajiem, kas nepieciešamības gadījumā varētu ierasties mūsu valstī,” viņš teica žurnālistiem.

Nausēdas padomnieks paskaidroja, ka tad, kad būs skaidras atbildes, Aizsardzības ministrija un armijas vadība vērsīsies prezidenta vadītajā Valsts aizsardzības padomē, kurā ir valsts un armijas augstākās amatpersonas. “Gaidāms, ka tas notiks drīzumā, mēneša, iespējams divu mēnešu laikā,” piebilda Česnulevičs.

Lietuva apsver izstāšanos no Otavas konvencijas, lai iespējamas agresijas gadījumā varētu nostiprināt savu robežu ar Krieviju. Izstāšanās kritiķi gan uzstāj, ka kājnieku mīnu izmantošana var kaitēt karavīriem un civiliedzīvotājiem.

Valsts aizsardzības padome izstāšanos no kājnieku mīnu aizlieguma konvencijas apsprieda janvāra vidū, taču lēmumu nepieņēma. Nausēda ir teicis, ka padome atkārtoti šo jautājumu izskatīs pēc konsultācijām ar NATO partneriem.

Atbalstu idejai izstāties no konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas izteicis arī Lietuvas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors, kurš sacījis, ka izstāšanās no konvencijas armijai “atbrīvos rokas”.

Viedokli par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas paudušas dažādas organizācijas, norādīja Česnulevičs.

“Šo procesu dažādu iemeslu dēļ cenšas ietekmēt vairākas organizācijas. Dažas cenšas mudināt izlemt drīzāk un panākt, lai mēs izstātos no Otavas konvencijas. Mums ir arī organizācijas, piemēram, Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja, kas uzskata, ka kājnieku mīnas ir ļaunums un ka (..) mums nevajadzētu tās atkal izmantot,” klāstīja Nausēdas padomnieks.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemtas, pirmkārt, “nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas”. Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa rietumvalstu. Lietuva konvencijai pievienojās 2004.gadā.

Visas Eiropas Savienības valstis ir Otavas konvencijas dalībvalstis. Konvencijai nav pievienojušās Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.

Ukraina arī ir šīs konvencijas dalībvalsts, taču dokumentu vēl nav ratificējis parlaments, tāpēc Ukrainā konvencija nav spēkā.

2024.gada jūlijā Lietuvas parlaments atbalstīja valsts izstāšanos no kasešu munīcijas aizlieguma konvencijas. Izstāšanās no tā dēvētās Oslo konvencijas spēkā stāsies martā.

Lai izstātos no konvencijas, ir nepieciešams prezidenta lēmums un vismaz 86 no 141 Seima deputāta atbalsts.