Ārlietu ministrijas ierosinātās sankcijas, kas paredz līdzekļu un ekonomisko resursu iesaldēšanu, būs spēkā līdz 2027. gada beigām. Abi Krievijas pilsoņi Lietuvai nevēlamo personu sarakstā tika iekļauti septembra beigās.

Lietuva par nacionālajām sankcijām lēma pēc tam, kad Eiropas Savienība (ES) Usmanovu un Frīdmanu izslēdza no sankcijām pakļauto personu saraksta. Lietuva iebilda pret tādu lēmumu un atturējās balsojumā.

“Lietuva politisku apsvērumu dēļ konsekventi iebilst pret jebkādu svītrošanu no ES sankciju saraksta,” paziņoja Ārlietu ministrija, piebilstot, ka Latvija un Igaunija ir veikušas līdzīgus pasākumus.

ES sankcijas pret abiem oligarhiem tika atceltas pēc vairāku dalībvalstu pieprasījuma.

Jau vēstīts, ka Latvija kā pēdējā pretojās ES sankciju atcelšanai Usmanovam un Frīdmanam, taču galu galā atsauca savus iebildumus. Arī Ukraina kritizēja lēmumu atcelt sankcijas abiem oligarhiem, argumentējot, ka ES drīzāk būtu jāpastiprina spiediens uz Maskavu. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicināja bloka dalībvalstis noteikt nacionālās sankcijas abiem uzņēmējiem.

Saskaņā ar vienošanos ES sankcijas aptuveni 3000 fiziskām un juridiskām personām, tostarp Krievijas diktatoram Putinam, ir pagarinātas uz trim gadiem, taču no sankciju saraksta svītroti Usmanovs un Frīdmans.

Francija nepieciešamību atcelt sankcijas Usmanovam pamatoja ar “nacionālās drošības” apsvērumiem, taču nesniedza sīkāku informāciju. Laikraksts “Financial Times” ziņoja, ka tas varētu būt saistīts ar iespējamu vienošanos par Azerbaidžānā ieslodzīto Francijas pilsoņu atbrīvošanu.

Saskaņā ar diplomātu teikto Luksemburga pieprasīja sankciju atcelšanu Frīdmanam saistībā ar viņa iesniegto prasību tiesā pret šo valsti, kurā viņš prasa 15 miljardus eiro kā zaudējumu atlīdzību par aktīviem, kas tika iesaldēti saskaņā ar ES sankcijām.

Latvijas valdība Usmanovam un Frīdmanam noteica nacionālā mēroga finanšu un ieceļošanas ierobežojumus.