Šoreiz nota iesniegta, reaģējot uz Krievijas triecieniem Ukrainas teritorijā 14.-17. novembrī, informēja Lietuvas Ārlietu ministrijā.

“Vairāk nekā desmit civiliedzīvotāju tika nogalināti un vairāki desmiti tika ievainoti, tika bojātas privātmājas un daudzdzīvokļu mājas, slimnīca, enerģētikas un citi infrastruktūras objekti Kijivā un galvaspilsētas apkaimē, Harkivā, Odesā, Sumos un citviet,” pauda ministrijā.

Notā arī norādīts, ka Krievijas uzbrukumā 14. novembrī tika nodarīti būtiski bojājumi Azerbaidžānas vēstniecībai Kijivā, kas bija rupjš Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām pārkāpums.

Lietuva notā arī vērš uzmanību uz 15. novembrī publiskoto videoierakstu, kurā redzams, kā Krievijas karavīri Ukrainas Zaporižjas apgabalā nošauj divus ukraiņu karagūstekņus.

“Ārlietu ministrijas ieskatā Krievijas militārā un politiskā vadība turpina ignorēt gan šos noziegumus, gan publiski izskanējušos aicinājumus tos veikt, kas tikai vēlreiz apliecina, ka šādi kara noziegumi tiek veikti ar vadības zināšanu un piekrišanu.

Visas iepriekš minētās Krievijas bruņoto spēku darbības ir uzskatāmas par kara noziegumiem,” uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī Lietuva iesniegusi Krievijai vairākas notas. Pēdējā laikā tas tiek darīts regulāri pēc katra plašāka uzbrukuma Ukrainai.

Pagājušajā nedēļā uz Lietuvas Ārlietu ministriju tika izsaukts Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis, kuram tika iesniegta protesta nota par Krievijas veiktajiem triecieniem Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.