Ministre pastāstīja žurnālistiem, ka saņēmusi informāciju no Aizsardzības ministrijas Otrā izmeklēšanas departamenta, ka ir aizdomas, ka piegādātājs pretēji prasībām piegādājis dronus, kas ražoti valstī, kura nav Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts, taču apgalvo, ka tie ražoti Lietuvā.

Šakaliene 24.martā vērsusies ģenerālprokuratūrā, lūdzot izmeklēt 2024.gada rudenī notikušo dronu iepirkumu.

Pēc ministres teiktā, aizdomas rada arī datu pārraides infrastruktūra, kurai, pamatojoties uz prasībām, arī bija jābūt izstrādātai NATO vai ES valstī.

Šie droni tika iepirkti Lietuvas zemessardzes – Strēlnieku savienības – un valsts aizsardzības sistēmas vajadzībām.

Šakaliene sacīja, ka, ja aizdomas apstiprināsies, tas būtu ļoti negatīvs pavērsiens, norādot – kamēr daži uzņēmumi ražo dronus Lietuvā, citi ieved tos no naidīgām valstīm un tālāk pārdod Lietuvā.

Izmeklēšanu veic Īpašo izmeklēšanu dienests.

Ģenerālprokurore Nida Grunskiene preses konferencē sacīja, ka tiek veiktas kratīšanas, vākti pierādījumi un veiktas citas pirmstiesas izmeklēšanas darbības.

Pagaidām apsūdzības nevienam nav izvirzītas.

Aizsardzības ministre lūgusi ministrijas ģenerālinspektoru pārbaudīt visus dronu iepirkumus 2023.-2024.gadā, lai konstatētu iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Amatpersonas neatklāj, kurš uzņēmums piegādāja dronus un kāda bijusi līguma summa.