“Šis ir bezprecedenta gadījums, kad augstākās izglītības iestāde, kas likumīgi darbojas citā valstī, tiek pasludināta par ekstrēmistu organizāciju,” paziņoja ministrija.

Ārlietu ministrijas vērtējumā tāda rīcība ir raksturojama kā politiski motivēta, nepamatota un starptautisko tiesību aktu, kā arī Lietuvas suverenitātes pārkāpums.

“Lietuva ir konsekventi atbalstījusi un turpinās atbalstīt EHU kā nozīmīgu telpu akadēmiskajai brīvībai, kritiskajai domāšanai un demokrātiskajām vērtībām, kas ir brīva no politiskas ietekmes,” pausts paziņojumā.

Ministrija uzsvēra, ka Baltkrievijas iestāžu lēmums rada tiešus draudus visiem EHU studentiem un akadēmiskajai kopienai, kriminalizē starptautisko akadēmisko sadarbību un nodara būtisku kaitējumu Baltkrievijas progresīvajai sabiedrībai un demokrātiskajai opozīcijai.

“Lietuva neatzīst šā lēmuma juridisko spēku savā teritorijā, prasa tā tūlītēju atcelšanu un brīdina, ka šādas darbības vēl vairāk saspīlēs attiecības starp Lietuvu un Baltkrieviju,” paziņoja ministrija, piebilstot, ka šis solis tiks izvērtēts valsts un Eiropas Savienības līmenī, lai lemtu par turpmākiem diplomātiskiem pasākumiem.

Minskas varasiestāžu lēmumu nosodījusi arī Eiropas Savienība, Zviedrijas un Somijas ārlietu ministrijas, kā arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija.

14. aprīlī Baltkrievijas Augstākā tiesa EHU atzina par ekstrēmistu organizāciju. Minska paziņoja, ka universitāte “veic mērķtiecīgu darbu, lai destabilizētu sociālo un politisko situāciju valstī”, un apgalvoja, ka to izmanto ārvalstu izlūkdienesti, lai kaitētu Baltkrievijas interesēm.

EHU ir privāta augstskola, kas 1992. gadā dibināta Minskā. Vēlāk Baltkrievijas varasiestādes to slēdza, bet 2004. gadā universitāte pieņēma Lietuvas valdības uzaicinājumu un pārcēlās uz Viļņu.

Ar Lietuvas valdības, Eiropas Komisijas, Ziemeļvalstu Ministru padomes, Amerikas Savienoto Valstu un vairāku Eiropas valstu atbalstu universitāte atsāka darbību Viļņā. 2006. gadā EHU saņēma atļauju veikt studijas un ar tām saistītas darbības Lietuvā.