“Politiskā ziņā laika grafika izstiepšana ir slikts signāls. Mēs ne tikai nosakām laika grafiku paši sev, bet arī parādām mūsu pretiniekam Krievijai, ka mums būs nepieciešami desmit gadi, lai sasniegtu savas ambīcijas,” Budris teica radio “Žiniu radijas”, atzīstot, ka “tas nav labi. Mums vajadzētu ļoti uzstāt, lai šis termiņš tiktu pārcelts pēc iespējas ātrāk”.

Tā viņš komentēja trešdien samitā Hāgā NATO līderu panākto vienošanos līdz 2035. gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no IKP.

Paredzēts, ka 1,5% no IKP tiks novirzīts ar aizsardzību saistītiem netiešiem izdevumiem.

Mērķa sasniegšanas progress tiks pārskatīts 2029. gadā.

“Es esmu skeptiski noskaņots attiecībā uz desmit gadu termiņu, un es kritizēju šo vienošanās daļu. Es varu atzīt, ka sarunu laikā teksts tika vājināts, jo galvenā uzmanība tika pievērsta 5% skaitlim, nevis tam, kad mēs to faktiski sasniegsim. Pieņēmums ir tāds, ka visi pieturēsies pie plāna, ka mēs laika gaitā to varētu pārskatīt, varbūt pat palielināt mūsu ambīcijas un tā tālāk,” sacīja Budris.

Lietuva plāno līdz 2030. gadam valsts aizsardzībai atvēlēt papildu 12 -13 miljardus eiro, jo tā attīsta valsts divīziju, iegādājas jaunu ekipējumu un gatavojas uzņemt Vācijas brigādi.

Tas palielinātu aizsardzības izdevumus līdz 5-6% no IKP.

Šogad valsts plāno aizsardzībai tērēt nedaudz vairāk nekā 4% no IKP, bet nākamgad – 5,25% no IKP.

Saskaņā ar Budra teikto, lai gan izdevumi, visticamāk, nepieaugs līdz “apmēram 7%”, Lietuvai nākamgad joprojām būs lielākie aizsardzības izdevumi attiecībā pret IKP starp NATO dalībvalstīm.

Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakaliene norādīja, ka aizsardzības izdevumu mērķi un termiņus var pārskatīt, mainoties apstākļiem.

“Reālistiski skatoties, mēs visi saprotam, ka, visticamāk, ģeopolitiskā situācija kļūs vēl sarežģītāka un diemžēl saspīlējums saglabāsies augsts. Tas nozīmē, ka, ja sāksim pārskatīt 2027. gadām, līdz 2029. gadam varētu noteikt vēl ambiciozākus mērķus,” viņa pieļāva.