“Man tika apliecināts, ka tuvākajā nākotnē mēs uzzināsim, kāds būs risinājums,” žurnālistiem Viļņā sacīja Budris.

Pēc ministra teiktā, šonedēļ NATO samitā Ankarā viņš šo jautājumu pārrunājis ar NATO spēku virspavēlnieku Eiropā amerikāņu ģenerāli Aleksusu Grinkeviču.

“Mēs ceram, ka ziņas mūs sasniegs drīz un mēs varēsim par to pavēstīt,” teica Budris.

Viņš sacīja, ka uzticas tiem, kuri atbild par karaspēka rotācijas plānošanu, un piebilda, ka ASV apzinās Lietuvas politiskos, ekonomiskos, finanšu un stratēģiskos argumentus attiecībā uz karaspēka klātbūtni.

“Zinu, ka plānošana turpinās. Kad tā tiks pabeigta, skaitļi tiks paziņoti. Esmu optimistiski noskaņots šajā jautājumā,” teica Lietuvas ārlietu ministrs.

Kā vēstīts, jūnijā aptuveni 1000 amerikāņu karavīru atstāja Lietuvu, jo beidzās viņu rotācijas termiņš.

Taču nākamā kontingenta izvietošanas laiks un apjoms joprojām nav skaidrs, jo ASV pārskata savu militāro klātbūtni Eiropā.

Gan Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, gan Lietuvas bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimunds Vaikšnors iepriekš sacījuši, ka no Vašingtonas saņemti pozitīvi signāli attiecībā uz ASV karaspēka klātbūtni Lietuvā.

Līdzīga situācija ir Igaunijā.

Kā šonedēļ ziņoja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR, lielākā daļa Igaunijā dislocēto ASV karavīru ir izvesti, taču šovasar gaidāma nākamā rotācijas vienība, lai gan precīzs tās ierašanās laiks nav zināms.

Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrijā šonedēļ atzina, ka līdzšinējā komunikācijā ar ASV nav bijušas indikācijas par Vašingtonas gatavošanos samazināt ASV karavīru skaitu Latvijā.