“Informāciju par mācībām “Zapad” vāc ne tikai mūsu izlūkošana, bet arī NATO izlūkošanas institūcijas, un tās visas ir secinājušas vienu un to pašu – mācības, kas pašlaik tiek organizētas, sava mēroga vai citu aspektu dēļ nerada nekādas problēmas vai papildu draudus,” Palucks otrdien teica žurnālistiem.

Viņš atteicās vērtēt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pirmdien Viļņā pausto aicinājumu Bukarestes devītnieka un Ziemeļvalstu līderiem šovasar izlūkošanas informācijā pievērsties Krievijas un Baltkrievijas plāniem.

“Es nezinu, kāda informācija ir Ukrainas izlūkdienestu vai Ukrainas prezidenta rīcībā, bet mūsu rīcībā esošā informācija neliecina par kādiem papildu draudiem, tāpēc sabiedrībai nevajadzētu par to papildus uztraukties un būt saspringtai,” sacīja Palucks.

“Nevienam nav jāuztraucas, visa informācija, kas tiek saņemta no izlūkdienestiem, tiek uztverta ļoti nopietni, bet nav nekādu papildu draudu, par kuriem sabiedrībai būtu jāzina vai jākomunicē,” viņš atkārtoja.

Arī Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ģiedrims Jeglinsks otrdien teica, ka nekas neliecina, ka Krievija vai Baltkrievija pašlaik varētu uzbrukt NATO valstīm.

Zelenskis samita laikā Viļņā brīdināja par iespējamiem Krievijas draudiem no Baltkrievijas puses. Viņš runāja arī par Kremļa iebrukumu Ukrainā un aicināja nodrošināt Kijivai vairāk ieroču.

“Pajautājiet savam izlūkdienestam, ko Krievija šovasar plāno Baltkrievijā. Ja viņi ir pietiekami drosmīgi, lai gatavotu uzbrukumus no turienes, mums būs vajadzīgi lielāki kopīgi spēki,” sacīja Ukrainas prezidents.

Mācības “Zapad”, kas kopš 2009.gada notiek reizi divos gados, plānotas septembrī. 2023.gadā tās nenotika.

Britu izlūkdienesti kā iespējamos mācību atcelšanas iemeslus minējuši Krievijas karavīru un ekipējuma trūkumu, kā arī Kremļa nevēlēšanos saskarties ar kritiku par kārtējās spēka demonstrācijas rīkošanu kara laikā pret Ukrainu.

Oficiāli paziņotie mācību mērķi ir simulēt kopīgas aizsardzības un uzbrukuma operācijas, uzlabot bruņoto spēku sadarbību un pārbaudīt karaspēka gatavību dažādiem drošības scenārijiem.

Tomēr mācības vienmēr izraisa kaimiņvalstu amatpersonu bažas par netīšu incidentu risku.

Baltkrievija ir Krievijas sabiedrotā un ļāva izmantot savu teritoriju kā placdarmu Krievijas atkārtotajam iebrukumam Ukrainā 2022.gadā.

Krievijas mediji iepriekš ziņoja, ka mācībās “Zapad-2025” piedalīsies aptuveni 13 000 karavīru, taču maija beigās Baltkrievija paziņoja, ka samazinās tajās iesaistīto karavīru skaitu un pārceļot tās prom no rietumu robežas.