“Izmeklēšana turpinās. Neviens netiek turēts aizdomās,” sacīja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Elena Martinoniene.

Ģenerālprokuratūrā informēja, ka pirmstiesas izmeklēšana, kas 2018. gadā tika pārkvalificēta, pašlaik notiek pēc kriminālkodeksa panta par starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos pret personām.

Lietuvas tiesībsargājošās institūcijas ir nosūtījušas starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumus ASV, Polijai, Rumānijai un citām valstīm, taču nav saņemti izmeklēšanai nozīmīgi dati.

“Lietuvas prokuratūra vairākkārt ir vērsusies pie ASV, lūdzot papildu informāciju par iespējamu personu turēšanu Lietuvā vai viņu vešanu caur valsti, taču atbildēs no ASV Tieslietu ministrijas tika paziņots, ka ASV nespēj iegūt prasīto informāciju un izpildīt tiesiskās palīdzības lūgumu,” norādīja Lietuvas Ģenerālprokuratūrā.

Amatpersonas uzsvēra, ka daļa no pirmstiesas izmeklēšanas materiālos ietvertās informācijas ir klasificēta kā valsts vai dienesta noslēpums.

Ģenerālprokuratūras paziņojums izplatīts pēc intervijas ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, kurā viņš sacīja, ka uzticas Lietuvas iestāžu vērtējumam, ka valstī nav bijis neviena ASV cietuma terorisma aizdomās turētajiem. Nausēda piebilda, ka neredz nepieciešamību atkārtoti izskatīt šo jautājumu.

Izmeklēšana par iespējamo CIP objektu sākās 2010. gadā un tika atsākta 2015. gadā pēc ASV Senāta ziņojuma publicēšanas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) vairākkārt ir lēmusi, ka Lietuvā, iespējams, darbojas slepens CIP cietums, un ir piespriedusi kompensācijas bijušajiem ieslodzītajiem.

Pagājušajā nedēļā ECT secināja, ka Saūda Arābijas pilsonis Abdalrahims Huseins al Naširi, kas tiek turēts aizdomās par saistību ar teroristu grupējumu “Al-Qaeda”, 2005.-2006. gadā ticis nelikumīgi turēts CIP cietumā Lietuvā.

Turklāt ECT nosprieda, ka Lietuvai jāsamaksā Naširi 30 000 eiro kompensācija, kā arī noteica Lietuvas valdībai pienākumu vērsties pie ASV, lai saņemtu apliecinājumu, ka Naširi netiks piespriests nāvessods.

Tas bija trešais tāds ECT spriedums lietās pret Lietuvu.

Lietuva līdz šim nav atzinusi, ka valstī pirms divdesmit gadiem būtu darbojies slepens CIP cietums, apgalvojot, ka amerikāņi uz Lietuvu transportējuši nevis ieslodzītos, bet sakaru iekārtas, un ēkā Antaviļos, 15 kilometru no Viļņas, kas tiek pieminēta kā iespējamā cietuma atrašanās vieta, bijis izveidots izlūkošanas atbalsta centrs, taču šīs telpas tā arī nekad neesot izmantotas minētajam mērķim.

Taču ECT jau iepriekšējās lietās secināja, ka Lietuvā bija slepens CIP cietums. Pirmajā lietā 2018. gadā, izskatot Gvantanamo bāzē ieslodzītā Saūda Arābijā dzimušā palestīnieša Abu Zubaidas prasību, ECT atzina, ka 2005. un 2006. gadā Lietuvā darbojies slepens CIP cietums un Zubaida tajā bijis ieslodzīts. Tiesa tolaik lēma, ka Lietuvai jāsamaksā Zubaidam 130 000 eiro kompensācija par patvaļīgu turēšanu apcietinājumā.

Savukārt 2024. gadā ECT piesprieda Lietuvai izmaksāt 100 000 eiro kompensāciju Saūda Arābijas pilsonim Mustafam al Havsavi par nelikumīgu turēšanu iespējamā CIP cietumā. Strasbūrā bāzētā tiesa secināja, ka al Havsavi aizturēšana Lietuvā bija vairāku Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pantu pārkāpums, piemēram, tos, kas aizliedz spīdzināšanu, garantē tiesības uz taisnīgu tiesu, dzīvību, brīvību un drošību.

Neskatoties uz ECT lēmumiem, Lietuvas amatpersonas uzstāj, ka tiesa paļaujas uz cilvēktiesību organizāciju viedokļiem un izmeklēšanām, nevis oficiālu institūciju datiem.