Nacionālo sankciju pagarinājums vēl jāapstiprina parlamentam.

Ārlietu ministrija, kas sagatavoja likumprojektu, norādīja, ka likuma pieņemšanas iemesli paliek nemainīgi, jo Krievija turpina 2022. gada februārī ar Baltkrievijas atbalstu sākto pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Tā norādīja, ka konflikts joprojām saistīts ar kara noziegumiem, tā dēļ miljoniem ukraiņu ir bijis jādodas bēgļu gaitās un tas rada nopietnus draudus Eiropas Savienības (ES), NATO un visas Eiropas drošībai.

Likuma pagarināšana ļautu Lietuvai saglabāt valsts ierobežojošos pasākumus līdztekus ES sankcijām kā ārpolitikas atbildi uz Krievijas karu pret Ukrainu, norādīja ministrija, un iesaldēt aktīvus un noteikt nozaru ierobežojumus, ja ES pasākumi pret Krieviju vai Baltkrieviju tiktu atcelti daļēji vai pilnībā.

Seims pirmo reizi likumu par ierobežojošo pasākumu noteikšanu saistībā ar militāru agresiju pret Ukrainu pieņēma 2023. gadā.

Pēc tam likums vairākas reizes tika pagarināts, un pašlaik tas ir spēkā līdz 2. maijam.

Ar likumu ir apturēta Šengenas un nacionālo vīzu pieteikumu pieņemšana no Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, izņemot Lietuvas Ārlietu ministrijas starpniecības gadījumus, kā arī termiņuzturēšanās atļauju pieprasījumu pieņemšana, izņemot personām, kurām ir derīga Šengenas vai nacionālā vīza vai uzturēšanās atļauja Lietuvā vai citā ES valstī.

Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, kas ierodas no valstīm ārpus ES, tiek papildus pārbaudīti, vai tie neapdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, iekšējo drošību, sabiedrības veselību vai starptautiskās attiecības.

Viņiem ir arī aizliegts ievest vai izvest no Lietuvas Ukrainas hrivnas, kā arī ievest Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības produktus un lopbarību.

Saskaņā ar likumu Krievijas pilsoņiem, kuriem nav uzturēšanās atļaujas Lietuvā, ir aizliegts iegādāties īpašumu Lietuvā.