Piektdien Cai, kas bija Taivānas prezidente no 2016. līdz 2024. gadam, teiks runu Viļņas Universitātē un piedalīsies diskusijā kopā ar bijušo Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Kā norādīja pārstāvniecībā, vizītes mērķis ir “visaptverošs dialogs ar daudziem draugiem Lietuvā nolūkā stiprināt plašo divpusējo partnerību starp Taivānu un Lietuvu daudzos sektoros”.

Vizīte notiks pēc Grībauskaites ielūguma.

Cai prezidentūras laikā Ķīna pastiprināja militāro, ekonomikas un diplomātisko spiedienu pret salu, kuru joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu. Pekina ir pasludinājusi mērķi atgūt salu.

1949. gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, “de facto” radās divas ķīniešu valstis.

Komunistu pārvaldītajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika pasludināta Ķīnas Tautas Republika, bet Taivānā turpina pastāvēt Ķīnas Republika.

2021. gadā Lietuva sāka veidot ciešākas attiecības ar Taivānu, tādēļ Ķīna pazemināja diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Lietuvā un noteica tirdzniecības ierobežojumus Lietuvai, reaģējot uz toreizējās konservatīvo un liberāļu valdības lēmumu atļaut Viļņā atvērt Taivānas pārstāvniecību ar salas nosaukumu, nevis Taibejas nosaukumu, kā tas ierasts daudzviet pasaulē.

Pekinas vērtējumā Lietuva tā pauž atbalstu Taivānai kā neatkarīgai valstij un noraida tā dēvēto vienas Ķīnas politiku.