Uzrunājot nāciju pirmo reizi pēc pretrunīgi vērtētā likumprojekta parakstīšanas, Makrons pauda nožēlu, ka nav izdevies panāk vienprātību par nepieciešamajām pārmaiņām.

Prezidents likumprojektu, kurš tika pieņemts, apejot parlamentu, parakstīja sestdien agri norīta, tikai dažas stundas pēc tam, kad to bija akceptējusi Konstitucionālā padome.

Tikmēr kreisie un arodbiedrības noraidījušas prezidenta kārtējo mēģinājumu rast izlīgumu un brīdinājušas par nākamo masu protestu akciju 1.maijā, Darba dienā.

Aptaujas pastāvīgi apliecina, ka vairums francūžu iestājas pret pensiju sistēmas reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecumu paaugstināt no 62 līdz 64 gadiem.

Makarons, uzrunājot pilsoņus no Elizejas pils, uzsvēra ka reforma bijusi nepieciešama un ka nekā nedarīšana nav bijusi izeja.

Norādot uz trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret reformu, Makrons atzina, ka “neviens, īpaši es, nedrīkst palikt kurls pret šīm prasībām pēc sociālā taisnīguma”.

“Atbilde nevar būt nedz nelokāmībā, nedz ekstrēmismā,” uzsvēra prezidents, piebilstot, ka durvis sarunām arodbiedrībām vienmēr būšot atvērtas.

Tikmēr Makrona personīgie popularitātes reitingi ir sagruvuši, un daži eksperti pauž viedokli, ka viņš jau nodrošinājis galēji labējo līderei Marinai Lepēnai starta pozīcijas pirms 2027.gadā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām.

Kamēr prezidents turpināja savu runu, pie pilsētu mērijām visā Francijā pulcējās pilsoņi ar pannām, kuras skandinot centās skaļumā pārspēt Makrona vārdus.

“Viņš mūsos neklausījās trīs mēnešus. Mēs to darām, lai parādītu, ka arī viņu klausīties nav jēgas,” aģentūrai AFP Parīzē izteicies kāds no protestētājiem.

Pēc prezidenta runas galvaspilsētā izcēlās spontāni protesti, un vairāki desmiti cilvēku sāka dedzināt atkritumu tvertnes. Lai izklīdinātu nekārtību cēlājus policija pielietoja asaru gāzi.

Tikmēr Makrona politiskie oponenti, kas pārstāv visu politisko spektru, paziņojuši, ka prezidenta runa vienīgi vairojusi bažas par valdības izvēlēto ceļu reformas īstenošanai.

“Viņš izlēma pagriez francūžiem muguru un ignorēt to ciešanas,” norādījusi Lepēna, kas iepriekš prezidenta vēlēšanās bijusi galvenā Makrona sāncense.

Savukārt galēji kreiso līderis Žans Liks Melanšons izteicies, ka Makrons “pilnībā ir atsvešinājies no realitātes”.

Arodbiedrības CFDT līderis Lorāns Bergers norādījis, ka prezidenta runa nav saturējusi nekā konkrēta un ka Makrons “ne vārda nav minējis” par spriedzes mazināšanu.

Taču, iespējams, vissatraucošākā zīme Elizejas pilij ir konservatīvās Republikāņu partijas līdera Ērika Sjoti teiktais. Par spīti tam, ka paša partija reformu visumā atbalstīja, viņš izteicies, ka prezidenta runa bijusi “pieticīgu vēlmju katalogs” un ka Makrons “nepārprotami nav mainījis savu metodi”.

tajā pašā laikā Makrons paziņoja, ka uzdevis premjerministres Elizabetes Bornes vadītajai valdībai “Francijas labā” izvērst 100 rīcības dienas, lai mazinātu spriedzi un veicinātu nācijas vienotību.

Premjerministrei tuvāko dienu laikā jānāk klajā ar plānu, par kura pirmajiem rezultātiem būtu iespējams paziņot jau 14.jūlijā, Francijas nacionālo svētkos – Bastīlijas dienā.

Vienlaikus Makrons paziņoja, ka maija gaitā gaidāmi “nozīmīgi paziņojumi”, tajā skaitā par jauniešu noziedzības un nelegālās imigrācijas apkarošanu.