Paredzams, ka tās notiks 30. jūnijā un 7. jūlijā.

Francijas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN) guvusi pārliecinošu uzvaru Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, iegūstot divtik daudz balsu kā valdošā koalīcija.

Saskaņā ar vairāku sabiedriskās domas pētniecības uzņēmumu veiktajām nobalsojušo aptaujām par RN sarakstu Žordana Bardelas vadībā balsojuši 32,3 līdz 33% francūžu, kamēr valdošā koalīcija prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas “Renesanse” vadībā atbalstījuši tikai 14,8 līdz 15,2% vēlētāju.

Tas ir vislabākais rezultāts, kādu RN līdz šim guvusi vēlēšanās.

Vienīgais mierinājums Makronam ir tas, ka viņa koalīcija noturējusies otrajā vietā, par mata tiesu apsteidzot sociālistus, kas ieguvuši 13 līdz 14% balsu.

Par kreiso ekstrēmistu partiju “Nepakļāvīgā Francija” balsojuši 9% aptaujāto, bet 7% atbalstījuši konservatīvo Republikāņu partiju, kamēr lielākā Francijas zaļo partija “Ekologi” (EL) spējusi izcīnīt vien 5% balsu.

Reaģējot uz nobalsojušo aptauju rezultātiem, Bardela jau pieprasījis Makronam parlamenta atlaišanu un jaunu vēlēšanu izsludināšanu.

Makrons pirmdien paudis pārliecību, ka francūži izdarīs pareizo izvēli pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās, kuras viņš izsludinājis pēc galēji labējās Nacionālā apvienības uzvaras EP vēlēšanās.

“Esmu pārliecināts par Francijas iedzīvotāju spēju izdarīt pareizo izvēli sev un nākamajām paaudzēm,” platformā “X” pavēstīja Makrons.

“Mans vienīgais mērķis ir būt noderīgam mūsu valstij, kuru tik ļoti mīlu,” viņš piebilda.

Makrons norādīja, ka Francijas galēji labējām partijām, ieskaitot RN, EP vēlēšanās Francijā izdevies iegūt gandrīz 40% balsu.

Televīzijā pārraidītajā uzrunā viņš brīdināja par “nacionālistu un demagogu uzplaukuma” draudiem Francijai un tās vietai Eiropā.

RN priekšsēdētāja vietnieks Sebastjēns Šenī šodien paziņoja, ka partijas pretendents uz premjerministra amatu būs 28 gadus vecais partijas līderis Žordans Bardela.

Daudzi Makrona lēmumu izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas uzskata par riskantu soli, kura mērķis ir novērst RN atrašanos pie varas, kad 2027. gadā beigsies viņa otrais pilnvaru termiņš prezidenta amatā.