Viņš uzsvēra, ka tagad, 2026. gadā, vairs nav runa par priekšnojautu par ēras beigām, bet gan par pašām ēras beigām.

“Noteikumi, līgumi un paražas, kas kādreiz bija spēkā, var vairs nebūt spēkā; vecais ir pagājis, bet jaunais – kas to aizstās – vēl ir neskaidrs,” sacīja Cahkna.

Ministrs norādīja, ka Igaunijas ārpolitikas mērķis ir brīvība, un, lai saglabātu Igaunijas brīvību, ir jāveido atbalstoša starptautiskā vide.

“Mēs vēlamies, lai starptautiskās dzīves noteikumi palīdzētu saglabāt Igaunijas brīvību,” teica Cahkna.

Viņš apliecināja, ka Igaunija turpinās sniegt Ukrainai militāro palīdzību, politisko atbalstu, humāno palīdzību un palīdzību atjaunošanā.

2027. gadā Tallinā notiks Ukrainas atjaunošanas konference.

“Nedomāsim, ka mēs palīdzam Ukrainai tikai Ukrainas labā – mēs to darām galvenokārt Igaunijas labā,” viņš sacīja, piebilstot, ka Igaunijas mērķis ir taisnīgs un ilgstošs miers Ukrainā, nevis tāds, kas atgādina Minhenes vai Jaltas vienošanās.

“To var panākt tikai tad, ja palielināsies atbalsts cietušajam un spiediens uz agresoru,” norādīja ministrs.

“Igaunija strādā pie tā, lai ar jaunām sankcijām paaugstinātu agresijas cenu Krievijai un novērstu sankciju apiešanu, tostarp mūsu mērķis ir noteikt pilnīgu pakalpojumu aizliegumu kuģiem, kas pārvadā Krievijas naftu,” teica Cahkna.

Igaunijas ārlietu ministrs aicināja Eiropas Savienības dalībvalstis slēgt durvis personām, kas piedalījušās Krievijas agresijas karā, un iekļaut tās Šengenas zonas melnajā sarakstā.

“Mēs nevēlamies, lai šodienas noziedznieki būtu rītdienas tūristi mūsu ielās,” viņš sacīja.

Igaunija jau ir izveidojusi Krievijas pilsoņu sarakstu, kam aizliegts iebraukt Igaunijā, jo viņi piedalījušies Krievijas karā pret Ukrainu.

Cahkna uzsvēra, ka drošība un brīvība ir atkarīga arī no savienojamības, stratēģiskās ekonomiskās noturības un tehnoloģiju attīstības.

Viņš uzsvēra, cik svarīgi ir veidot noteikumus attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām, infrastruktūras savienojumiem un mākslīgo intelektu, norādot, ka tehnoloģiju pārvaldība mūsdienu pasaulē arvien vairāk kļūst par drošības jautājumu.

Runas noslēgumā Cahkna uzsvēra, ka Igaunijai ir svarīgi saglabāt skaidru un konsekventu vēstījumu: “Mums ir jāstāsta savs stāsts. Pretējā gadījumā tas vienkārši paliks nepastāstīts. Mēs to nevaram atļauties.”

Igaunijas parlamentā otrdien notiek ikgadējās ārpolitikas debates.