Paredzams, ka palīdzība ietvers artilērijas munīciju, pretgaisa aizsardzības sistēmas, precīzi vadāmas raķetes, bezpilota lidaparātus un citus ieročus un atbalstu Ukrainas militāro brigāžu stiprināšanai, ziņo “Bloomberg”.

Aģentūra vēsta, ka ES cer panākt principiālu vienošanos par šo iniciatīvu ārlietu ministru sanāksmē nākamajā nedēļā, bet galīgo lēmumu pieņems ES līderi. “Bloomberg” norāda, ka termiņi var mainīties, jo Ungārija ir paziņojusi, ka iestāsies pret jebkādu jaunu militāro palīdzību Ukrainai, un Vācija ir nobažījusies par savu vēlēšanu iznākumu.

Ungārijas ārlietu ministra Pēters Sījārto ceturtdien platformā “X” pavēstīja, ka Ungārija iebilst pret jauno ES paketi Ukrainas atbalstam 20 miljardu eiro apmērā, apgalvojot, ka šādi tiekot paildzināts karš.

Arī izdevums “Politico”, atsaucoties uz trim avotiem ES, ziņoja, ka Eiropas līderi strādā pie militārās palīdzības paketes Ukrainai vismaz 20 miljardu eiro apmērā. “Politico” ziņoja, ka šos centienus koordinē ES augstākā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa.

Ņemot vērā dažu valstu, tai skaitā Ungārijas, nostāju, palīdzība, visticamāk, tiks sniegta, apvienojot atsevišķu dalībvalstu ieguldījumus, nevis kā oficiāls ES pasākumu kopums, norādīja “Politico” iztaujātie avoti.

Pirmdien Briselē plānota ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kurā tiks apspriesta militārā palīdzība Ukrainai.