Stratēģijā paredzēts palielināt karavīru skaitu līdz 8500 un pakāpeniski palielināt aizsardzības izdevumus līdz 1% no IKP.

Stratēģija arī nosaka prioritātes tādām jomām kā kiberaizsardzība, speciālās operācijas, izlūkošana un sadarbspēja ar Eiropas partneriem.

Premjerministrs Dorins Rečans aizstāvēja plānu, brīdinot, ka pret to iestāsies “histēriskas balsis”, kas uzturējušas Moldovas aizsardzības nozari “nabadzībā un nekārtībā” par labu “agresorvalstij”, ar to domājot Krieviju.

Maskava atbildēja ar paredzamu sašutumu, apsūdzot Moldovu militarizācijā un apgalvojot, ka tā kļūst par “Kijivas apgādes bāzi.”

Neraugoties uz Krievijas ilgstošo militāro klātbūtni Moldovas Piedņestras reģionā, aktīvajām dezinformācijas kampaņām, kas vērstas pret Moldovu, kā arī karu pret Moldovas kaimiņvalsti Ukrainu, Kremlis tagad pauž izbrīnu, kā gan Moldova var to uzskatīt par draudu.

Rečans sacīja, ka Moldovas stratēģija ir aizsardzības rakstura un atbilst valsts konstitucionālajai neitralitātei.

“Mēs nepērkam F-16,” viņš teica. “Mēs investējam komunikācijās, kiberdrošībā un noturībā.”