Diskusiju mērķis ir mazināt spriedzi, kas radusies ap Grenlandes statusu. Tramps ir vairākkārt paudis vēlmi nopirkti Grenlandi, pretējā gadījumā solot piemērot augstus muitas tarifus.

Viņš arī izteicies, ka ASV varētu anektēt Grenlandi, un atteicies noraidīt militāra spēka pielietošanu, lai pārņemtu kontroli pār šo salu.

Tramps paziņojis, ka šī autonomā Dānijas teritorija esot nepieciešama viņa valsts “starptautiskajai drošībai”.

NATO uzskata, ka, stiprinot alianses klātbūtni Arktikā, tiktu mazinātas bažas par drošību, vienlaikus ļaujot ASV iesaistīties šajā iniciatīvā, ziņo avoti NATO.

Avoti norāda, ka sabiedroto vidū Trampa bažas par Grenlandi tiek uzskatītas par pamatotām, sevišķi, ņemot vērā Krievijas un Ķīnas aktivitātes reģionā.

Grenlande un tās minerālu resursi ir kļuvuši par iekārojamu mērķi apstākļos, kad ledu kušana Arktikā ir pavērusi jaunus kuģošanas ceļus ap šo salu. Grenlandei ir arī būtiska loma Arktikas militārajā kontrolē.

Saskaņā ar avotiem NATO pašreiz iniciatīva tiek apspriesta neformāli.

Iniciatīva varētu balstīties uz aizsardzības plāniem, kas tika pieņemti 2023.gadā. Tajos izklāstīti pasākumi atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanai tālajos ziemeļos.

ASV jau ir sava militārā bāze Grenlandē. Šai bāzei ir izšķiroša nozīme pretraķešu brīdināšanas sistēmās, pretraķešu aizsardzības un kosmosa novērošanas operācijās.

Grenlandē atrodas arī Dānijas militārie spēki.

Dānija uzskata, ka grenlandiešiem pašiem būtu jāizlemj sava nākotne. Grenlandes valdība paziņojusi, ka vēlas būt ne dāņu, ne amerikāņu, bet grenlandiešu valsts.

Tomēr sliktākais scenārijs būtu ASV izstāšanās no NATO.

Diplomāti uzskata, ka NATO iniciatīvas panākumi būs atkarīgi no tā, vai Tramps patiešām liks uzsvaru uz drošības jautājumiem. Ja viņa interesi par Grenlandi nosaka arī tās izrakteņu krājumi, iniciatīva varētu būt lemta neveiksmei.