Kā norādīja prezidents, viņš ir “liels atbalstītājs tam, lai Polija pievienotos kodolprojektam”.

“Šis ceļš, ievērojot visas starptautiskās normas, ir ceļš, pa kuru mums vajadzētu iet,” sacīja prezidents.

“Ir jārīkojas šajā virzienā, lai mēs varētu ķerties pie darba. Mēs esam valsts, kas atrodas bruņota konflikta zonas tiešā tuvumā. Ir zināms, kāda ir agresīvās, impēriskās Krievijas attieksme pret Poliju,” klāstīja Navrockis.

Jautāts par iespējamo Maskavas reakciju, prezidents sacīja: “Krievija var agresīvi reaģēt uz jebko.”

Navrockis neprecizēja, vai ar kodolprojektu viņš ir domājis Polijas kodolieroču izstrādi vai ārvalstu ieroču izvietošanu valstī.

Navrocka priekšgājējs prezidenta amatā Andžejs Duda pērn martā aicināja ASV prezidentu Donaldu Trampu izvietot Polijā kodolieročus kā atturēšanas līdzekli pret Krievijas agresiju.

“NATO robežas 1999. gadā tika pārvietotas uz austrumiem. Tātad 26 gadus vēlāk būtu jānotiek arī NATO infrastruktūras pārvietošanai uz austrumiem. Es ne tikai uzskatu, ka tam ir pienācis laiks. Būtu drošāk, ja šie ieroči jau būtu šeit,” Duda toreiz sacīja britu laikrakstam “Financial Times”.

Pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Duda arī lūdza toreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam izvietot Polijā ASV kodolieročus.