liepajniekiem.lv
Tomēr neseno jeņķu agresiju nedrīkst aizmirst. Neparastā iedomībā Tramps paziņoja, ka vēlas nopirkt autonomu Dānijas teritoriju un vajadzības gadījumā varētu to iegūt ar spēku.
Neviens nebija iedomājies, ka Amerikas Savienotās Valstis, NATO dibinātājas un galvenais balsts, varētu draudēt iebrukt kādā no alianses dalībvalstīm. Tomēr tieši līdz tam mēs nonācām.
Kas notiks tālāk? Spriežot pēc to līderu komentāriem, kas pagājušajā nedēļā pulcējās Davosā, Šveicē, kur Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs paziņoja par “pasaules kārtības sabrukumu”, neviens īsti nezina, kas gaidāms.
Tomēr pēc pēdējo nedēļu šoka nevienam nevajadzētu šaubīties, ka
NATO tādā veidā, kādu to pazinām, alianse, kas vairāk nekā 75 gadus bijusi transatlantiskās drošības pamats, tuvojas finiša taisnei.
Protams, tās sairšana nebūs tūlītēja. Tā gan nesīs dažādus sarežģījumus, taču tā nebūs katastrofa. Eiropa, kas tik ilgi ir deleģējusi savu drošību Vašingtonai, ir gan motivēta, gan spējīga sevi aizsargāt pati.
Patiesībā pagājusī nedēļa parādīja, cik efektīva Vecā pasaule var būt, ja tās līderi darbojas saskaņoti. Trampa turbulences virzītai, Eiropai ir iespēja izkāpt no Amerikas ēnas.
Tramps turpina apgalvot, ka Grenlandes iegūšana ir vitāli svarīga ASV nacionālajai drošībai. Viņaprāt, Ķīna un Krievija arī met acis uz pasaulē lielāko salu, cita starpā arī salas neizmantoto derīgo izrakteņu dēļ. Turklāt viņš vēlas šajā teritorijā izvietot savu izloloto pretraķešu aizsardzības sistēmu.
Pašlaik ASV Grenlandes bāzē ir izvietojušas aptuveni 200 karavīru, un 1951. gada līgums ar Dāniju ļauj šo skaitu palielināt un izbūvēt papildu objektus. Taču Tramps uzstāj:
lai kaut ko aizsargātu, tam tev ir jāpieder. Un tā ir būtiska attieksmes maiņa.
ASV, protams, nepieder neviena no citām NATO dalībvalstīm. Pēc Trampa loģikas izriet, ka to aizsardzību nevar garantēt – un tādā gadījumā nav skaidrs, vai viņš vispār ir gatavs ievērot alianses kolektīvās aizsardzības 5. pantu.
Faktiski Tramps ir norādījis, ka varētu neaizstāvēt NATO sabiedrotos, ja tie nonāktu apdraudējumā, un nesen, kad tika tieši jautāts, neizslēdza iespēju izstāties no NATO Grenlandes strīda dēļ.
Davosā viņš izklausījās ļoti aizvainots.
Neviens Baltā nama vadītājs nav radījis tik lielas šaubas par Amerikas apņemšanos gādāt par transatlantisko drošību. Un tas sasaucas ar Trampa nicinājumu pret Eiropu, kas skaidri pausts viņa administrācijas Nacionālās drošības stratēģijā.
Dokuments, kas tika publicēts pagājušā gada beigās, attēlo Eiropu kā ekonomiski lejupslīdošu, “civilizācijas norieta” riskam pakļautu, maznozīmīgu reģionu.
Tajā pat tiek apšaubīts, vai dažas Eiropas valstis spēs saglabāt pietiekamu militāro kapacitāti, lai būtu “uzticami sabiedrotie”.
Tad nu Eiropa, kas Trampu ilgstoši mēģināja pielabināt ar glaimiem (un mums pašu mājās izkristalizējusies pati galvenā lišķe), beidzot sākusi izrādīt stingrību.
Eiropas Parlaments apturēja ES un ASV tirdzniecības līguma ratifikāciju, Eiropas līderi apsvēra arī iespēju aktivizēt Eiropas Savienības pretpiespiešanas instrumentu, kas ļauj atbildēt uz ekonomisku spiedienu.
Turklāt kāds Dānijas pensiju fonds paziņoja, ka pārdos ASV valsts obligācijas 100 miljonu dolāru vērtībā.
Mēs varam būt atviegloti, ka Grenlandes strīds pierima. Taču problēma jau nav tikai Tramps.
Pat ja viņš nemēģinās pretlikumīgā ceļā saglabāt amatu uz trešo termiņu, viņa “Amerika pirmajā vietā” pasaules redzējums un naidīgā attieksme pret Eiropu ir plaši izplatīta kustības MAGA rindās.
Pēc gadu desmitiem ilgas paļaušanās uz ASV mums pasaule bez NATO šķiet gandrīz neiedomājama. Tomēr Eiropa kopā ar Lielbritāniju un Kanādu var nebūt atkarīgas no valsts, kas arvien vairāk izturas pret saviem tradicionālajiem sabiedrotajiem ar nicinājumu un augstprātību.
Eiropai ir nepieciešamie resursi.
Iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, tehnoloģiskais līmenis un aizsardzības industriju kvalitāte liecina, ka Eiropa spēj panākt savu drošību pati. Trūkst tikai politiskās gribas.
Tā kā Eiropa sastāv no daudzām suverēnām valstīm, vienota rīcība ir sarežģīta. Tomēr šie šķēršļi, lai arī reāli, nav nepārvarami.
Eiropas Savienība jau ir panākusi iespaidīgu ekonomisko un politisko integrāciju, tostarp izveidojot pārnacionālas institūcijas ar ievērojamu varu.
Piecdesmitajos gados, kad Eiropas integrācija tikai sākās, mūsdienu sadarbības modelis šķistu neiedomājams.
Turklāt nu jau mums arī īsti nav izvēles, ko vēl neaptver mūsu parlamenta priekšsēdētāja, kura “izmēģina parakstu” uz pieglaimīgas vēstules, kas aicina Trampam piešķirt Nobela Miera prēmiju.
Bet kopumā Davosas foruma nedēļa, kas iesākās satraukuma pilnās priekšnojautās, beidzās ar tādu kā svaigā kalnu gaisa raisītu apskaidrību.
Tur, allaž neitrālajā Šveicē, Eiropas līderi tā pa īstam ieelpoja atziņu, ka
ASV vairs nav ieinteresēta Eiropas drošībā un pat var kļūt par draudu tai.
Izvēle ir skaidra. Eiropa var turpināt būt par ASV vasali bez paļāvības uz tās aizsardzību. Vai arī apvienojoties tā var pārņemt kontroli pār savu nākotni.
Un varbūt arī nav tik traki, kā pirmajā mirklī izskatās. Neraugoties uz hibrīdkara izgājieniem un nerimstošo bravūru, Krievija nerada nepārvaramu militāru apdraudējumu.
Pietiek paskatīties uz Kremļa valdnieka neveiksmīgo iebrukumu Ukrainā. Gandrīz četrus gadus ilgā karā pret daudz vājāku valsti Krievijas bruņotie spēki ir cietuši milzīgus zaudējumus cilvēkresursos un tehnikā, iegūstot niecīgus panākumus, un šobrīd noteikti nav spējīgi doties tālāk uz Eiropu.
Kara tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas aplēstas 2,4 triljonu ASV dolāru apmērā, un tas nozīmē, ka
Krievijai būs vajadzīgi daudzi gadi, lai tā atkoptos.
Protams, mums te, Eiropas pierobežā, ir daudz iemeslu būt bažīgiem. Bet Eiropa spēj izstrādāt stratēģiju sava austrumu flanga aizsardzībai, īpaši, izveidojot ilgtermiņa aizsardzības partnerību ar Ukrainu, apmācot Kijivas karaspēku, pārdodot ieročus un palīdzot modernizēt tās aizsardzības industriju.
Ukraina mūs pasargā jau četrus gadus. Turpinot atbalstu un sadarbību, viņi mūs pasargās arī turpmāk.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Būtiski ierobežos tālmācību pirmajās sešās klasēs.
Tirdzniecības vietās vērojams kurināmo granulu deficīts.
Projektu “Rail Baltica” laikā nepabeigs.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa rosina piešķirt ASV prezidentam Trampam Nobela Miera prēmiju.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Davosā notika ikgadējais ekonomikas forums.
Grenlandes krīzē pagaidām pauze.
Ukraina salst pēc Krievijas triecieniem energoapgādes infrastruktūrai.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena prasa respektēt valsts teritoriālo integritāti.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.