liepajniekiem.lv
Pašā Krievijā par to neviens nerunā, arī Krievijas diktators Vladimirs Putins ne, arī valsts kontrolētie televīzijas kanāli ne. Jo tas propagandai nav izdevīgi.
SVO jeb speciālā militārā operācija ir tik “speciāla”, ka 24. februārī apritēs jau četri pilni kara gadi. Ja, protams, nenotiks brīnums un karadarbība apstāsies.
Analītiķi gan norāda, ka nav korekti salīdzināt šos karus, kurus šķir 80 gadi.
Īpaši, ja paraugās no Krievijas viedokļa, jo tur cilvēki lielākoties turpina dzīvot mierpilnu ierasto dzīvi. Ar izņēmumiem, protams.
Trauksmaina ikdiena ir reģionos, kas robežojas ar Ukrainu. Taču valsts kopumā necieš badu un visapkārt nav postažas.
Ukrainā situācija ir daudz drūmāka, tur tomēr neviena pilsēta un ciems nav pasargāts no gaisa uzbrukumiem.
Turklāt krievi spridzina infrastruktūras un enerģētikas objektus, cenšoties sabiedrību nolikt uz ceļiem, atstājot bez siltuma un gaismas (daļa galvaspilsētas Kijivas šobrīd ir aukstumā), tāpat nogalina civiliedzīvotājus, bet ukraiņi lielākoties orientējas uz naftas pārstrādes uzņēmumiem un militāriem objektiem.
Tāpēc Putina režīma agresija, iespējams, vairāk dēvējama par koloniālu karu.
Kremļa sludinātie postulāti, iebrukumam sākoties, jau sen izplūduši un zaudējuši jēgu, un agresorvalsts karaspēks prasti iekaro teritorijas,
jo Kijivas valdību, kurā darbojas “nacisti un narkomāni”, tas nespēj gāzt.
Pašlaik pasaulē vērojam daudz komplicētas agresijas. Eļļu ugunij pielej ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas politika un rīcība, ko nevar saukt par atbilstīgu starptautisko tiesību normām.
Īstenota Venecuēlas diktatora Nikolasa Maduro nolaupīšana, lai cik leģitīma būtu vai nebūtu viņa vara, un amerikāņi rupji piesavinājušies šīs zemes naftas bagātības.
Tramps draud citām valstīm.
Ne tikai Kolumbijai, bet arī nenogurstoši runā par to, ka NATO dalībvalstij Dānijai piederošā Grenlandes sala nonāks ASV īpašumā – vienalga, vai nopērkot, piemēram, samaksājot katram grenlandietim 100 tūkstošus dolāru, vai iekarojot ar militāru spēku…
Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus iespējamo Grenlandes iekarošanu no ASV puses raksturo kā NATO beigas.
Spānijas ārlietu ministrs Hosē Manuels Albaress savukārt, reaģējot uz Trampa draudiem, rosina Eiropai veidot savu armiju.
Pasaules evolūcija sliecas doties negatīvā virzienā – atpakaļ pagātnē.
Pasaules vēsturē ir piemēri, kad kari un slimības civilizācijas attīstību ir apturējuši un degradējuši pat uz simtiem gadu.
Ja ASV administrācija pieņēmusi 19. gadsimta Monro doktrīnu, kura nosaka amerikāņu privilēģijas uz Dienvidameriku un visu Rietumu puslodi, tad – kā lai to nosauc?
Toreizējais princips “Amerika amerikāņiem” (Jūtat līdzību ar Trampa saukli “Padarīsim Ameriku atkal varenu!”?) paredzēja, ka ASV nebūtu jāiejaucas Eiropas tautu darīšanās, bet eiropiešiem nav ko līst Amerikas kontinentos.
Monro doktrīna jau pārdēvēta par Donro doktrīnu, un Grenlande tīri teorētiski ietilpst Rietumu puslodē.
Izrādās, no kapa cēlušies vecās pasaules aģenti, kas šādu evolūciju virza.
Svarīgi, lai, liekoties atpakaļ zārkā, – un tas noteikti kaut kad notiks, vecajie neparauj līdzi visu moderno civilizāciju.
Un pārsteidz, ka Tramps par saviem mērķiem runā skaļi un nekautrējoties.
Balto namu neinteresē Venecuēlas tauta, bet gan tikai un vienīgi naftas atradnes. Būtu kaut pušplēstā vārdiņā kādu pieklājības frāzi bilduši par demokrātiju, vēlēšanām… Nē, – “mēs kontrolēsim naftu”!
Lai valda tā pati Maduro komanda, jo, kādēļ gan sevi apgrūtināt ar valsts pārvaldīšanu, ja var savākt tikai bagātības…
Starp citu, pirms Maduro sagūstīšanas vēl figurēja narkotiku tēma. Tagad dzird tikai par naftu un tankkuģu kontroli.
Nedomāju, ka Tramps apstāsies pie veiksmīgās operācijas Venecuēlā. Apetīte rodas ēdot. Kas būs nākamā: Kolumbija, Grenlande, Irāna?
Ikdiena Irānas Islāma republikā, kuru apdzīvo vairāk nekā 90 miljoni ļaužu, jau kopš pērnā gada nogales ir ļoti trauksmaina. Protesti nebeidz rimties, un ir versijas, ka režīms cilvēku spiedienu var neizturēt.
Represijas vēršas plašumā, ir daudz nogalināto, ievainoto un ieslodzīto. Patieso informāciju liedz uzzināt interneta atslēgšana un rietumu žurnālistu neesamība šajā valstī.
Ja raugāmies no Ukrainas perspektīvas, Trampa rīcība, lai cik tā likumīga būtu, Krievijai kaut kādā mērā var palīdzēt, bet var arī iegriezt.
Ir grūti prognozēt, kādu iespaidu notikumi karstajos punktos pasaulē atstās uz karu Ukrainā, uz Krievijas spējām un rīcību.
No vienas puses, varētu teikt, ka Krievijai rokas ir vaļā: gribam un iekarojam, piemēram, Baltiju!
No otras: Venecuēla, Irāna ir Krievijas sabiedrotās. Un tās Putins nespēj aizstāvēt, tāpat kā nespēja aizstāvēt Asada gāzto režīmu Sīrijā, tāpat kā no Azerbaidžānas paglābt savu agrāko sabiedroto Armēniju. Tas ir smags morāls pliķis Kremļa kliķei.
Krievija ir vāja. Vienīgais, uz ko tā spējīga, piedraudēt ar kodolieročiem.
Un par biedinājumu pasaulei uz Ukrainu izšaut it kā modernāko Krievijas raķeti “Orešņik” (no padomju laikā ražotām detaļām), kuru var aprīkot ar nāves bumbu.
Bet šādiem ieročiem nav praktiskas militāras nozīmes, jo tie ir civilizācijas iznīcināšanas ieroči. Tomēr tas ir vienīgais, kas attur pasauli nopietni vērsties pret Kremļa režīmu.
Putina pārvaldītās valsts ekonomiskā situācija, kā uzskata vairāki eksperti, liegs tuvākajā laikā apdraudēt Eiropu.
Vēl vairāk – Krievijas karaspēks nespēs uzbrukt Ukrainai plašā frontē, nāksies izvēlēties divus vai trīs prioritāros virzienus un ar lieliem dzīvā spēka zaudējumiem turpināt kā melnai sērgai līst uz priekšu.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Latvija rosina ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi par Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
Iecavas pagasta mežos sāk būvēt militāro rūpnīcu lādiņu ražošanai.
Ģenerālprokuratūra izsaka brīdinājumu partijai “Stabilitātei!”.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzskata, ka valstij ir jāpārņem Latgales vēstniecība “Gors”, un tas vislabāk nodrošinās latviskās un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
ASV turpina verbālus uzbrukumus Grenlandei.
ES atbalsta brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar Dienvidamerikas valstīm.
Francija, Lielbritānija un Ukraina paraksta deklarāciju par spēku izvietošanu Ukrainā pēc pamiera panākšanas.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Irānā turpinās masu protesti pret valdību, un islāma revolūcijā gāztā Rietumu atbalstītā šaha dēls Reza Pahlavi aicina protestētājus ieņemt pilsētu centrus, bet ASV prezidentu – steidzami iejaukties.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
