liepajniekiem.lv
Eiropas Savienība ilgi gaidītajā samitā gan panāca zināmu kompromisu, lai turpinātu palīdzēt Ukrainai, taču šis risinājums raisa jautājumus par bloka izlēmību un vienotību.
Un nevairojas pārliecība, ka patiešām kritiskos brīžos šī vienotība un izlēmība pēkšņi tiks izvilkta no burvja cilindra kā trusītis un parādīta visiem apkārtējiem, lai apliecinātu, ka ar to viss ir kārtībā.
Jo patiesībā brīdis ir kritisks jau teju četrus gadus.
Sarunas un mēģinājumi vienoties ilga daudzas stundas, un pirmās ziņas par to, kas tad īsti nolemts, pienāca vēlā naktī.
Galu galā līderi no 27 valstu bloka bija vienojušies par plānu, kā līdz 2027. gadam finansēt smagi cietušo Ukrainu. Bet tomēr tas nebija plāns, par kuru amatpersonas bija runājušas vairākas nedēļas. Tas plāns, kurš paredzēja izmantot Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu aizdevumam Ukrainai un par kuru daudzu valstu vadītāji vairākkārt bija izteikušies, ka tas ir labākais risinājums – izlēmīga rīcība un spēka demonstrācija.
Tā vietā tika panākts juceklīgs kompromiss.
Pagaidām kārtējo reizi izskatās pēc jau redzēta scenārija, kurā Eiropa vienmēr darbojas pēc principa – gan jau kaut kā izkulsimies.
Eiropas līderi gan pauda apmierinātību ar gala rezultātu, un nav jau tā, ka viss būtu pavisam slikti, – plāns paredz nākamo divu gadu laikā Ukrainai novirzīt aizdevumus 90 miljardu eiro apmērā.
Tas paildzina kara plosītajai valstij vitāli svarīgu finansiālu atbalstu, jo bija zināms, ka nauda sāks izsīkt jau nākamā gada sākumā.
Ukrainai aizdevumi būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija samaksās reparācijas, turklāt aizdevums ir bez procentiem.
Tomēr pagājušajā nedēļā panāktā vienošanās paredz izmantot pašas ES budžetu kā aizdevuma nodrošinājumu, nevis 210 miljardus eiro vērtos Krievijas valsts aktīvus, kas ir iesaldēti Eiropā.
Tieši šo plānu vairākus mēnešus bija atbalstījuši ES līderi un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs.
Iesaldēto aktīvu ideja sabruka pēdējā brīdī pēc drudžainām sarunām, ko pavadīja intensīvas kuluāru sarunas un apspriedes.
Saskaņā ar Eiropas diplomātu un amatpersonu teikto, to bloķēja gan ilgstošā Beļģijas pretestība, gan Luksemburgas, Itālijas un Francijas iebildumi.
Beļģijā atrodas lielākā daļa Eiropā iesaldēto aktīvu, savukārt Luksemburgā – mazākā daļa. Abas valstis bažījās, ka varētu nākties segt zaudējumus, ja Krievija veiksmīgi vērstos pret šo soli ar pretpasākumiem.
Anonīmi diplomāti ziņoja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons un Itālijas premjerministre Džordžija Meloni pauduši bažas par finanšu garantijām, kuras pieprasījusi Beļģija.
Tā nu, saulei austot, kļuva skaidrs, ka iesaldēto aktīvu plāns pagaidām ir miris.
Arī gala risinājums neparāda skaidru Eiropas vienotību. Ungārija, Slovākija un Čehija nepiedalīsies kompromisa aizdevumu plānā. Visas trīs valstis konsekventi bija paudušas vilcināšanos vai pat atklātu opozīciju Ukrainas finansēšanas iespējām.
To, ka Eiropas vienotības šuves ir visai vaļīgas, apliecināja arī Dānijas premjerministre Mete Frederiksena – viena no pēdējā laika skaļākajām un godīgākajām kontinenta balsīm.
Viņa pauda bažas, ka
šādas domstarpības bloka iekšienē tikai pieaugs līdz ar gaidāmajām vēlēšanām un ka “no šī brīža viss kļūs sarežģītāk”.
Daudz apspriestā iesaldēto aktīvu izmantošanas plāna izgāšanās var radīt sekas, jo tā atstāj neatbildētus steidzamus jautājumus. Gan ASV, gan Krievija jau vairākas nedēļas pievērš uzmanību šai naudai.
Kad pagājušajā mēnesī noplūda tā dēvētais 28 punktu miera plāns, ko it kā bija izstrādājušas ASV amatpersonas, tajā tika paredzēts daļu šo aktīvu izmantot kopīgai amerikāņu un krievu investīciju programmai.
ES līderi šos līdzekļus ir iesaldējuši uz nenoteiktu laiku. Taču, tā kā nav vienošanās par to izmantošanu, tas šai naudai var saglabāt nozīmi turpmākajās sarunās. Proti, tie kļūst par ģeopolitisku mērķi.
Bet svarīgāk tomēr ir tas, ka ES reputācija saņēmusi vēl vienu triecienu.
Amatpersonas nedēļām ilgi uzstāja, ka atradīs veidu, kā izmantot iesaldētos līdzekļus, un pēdējā iespējamā brīdī to tomēr nespēja izdarīt.
Situāciju vēl pasliktināja tas, ka kompromiss tika panākts dažas stundas pēc tam, kad Eiropa Itālijas un Francijas iebildumu dēļ atlika lēmumu par vērienīgu tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidamerikas valstīm.
Līgumu bija paredzēts parakstīt jau sestdien, un tas tika pasniegts kā simbols, ka Eiropa saspringtā laikā stiprina sevi ar jauniem tirdzniecības partneriem.
Kopumā šo neizlēmību citur pasaulē bez šaubām traktēs kā Eiropas pašas sūtītu vājuma signālu. Un šis signāls, visticamāk, atbalsosies gan Maskavā, gan Vašingtonā.
Šāda ievainojamības demonstrācija ir gaužām nepiemērota tik sarežģītā brīdī globālajā politikā, kādu mēs piedzīvojam…
jā, nu jau gandrīz četrus gadus, bet patiesībā varbūt arī ilgāk.
Krievija ir agresīva un ekspansionistiska. Arī Ķīna Vecajai pasaulei nav nekāds mīļais draudziņš un pamazām ieņem arvien naidīgāku nostāju pret bloku – pārsvarā gan šis naidīgums izpaužas ekonomikā, bet nauda, kā zināms, var noteikt ļoti daudz.
Un tad vēl īsti nesagremotais fakts, ka Amerikas Savienotās Valstis – ilgstošais Eiropas svarīgākais sabiedrotais – vairs nav tādas kā līdz šim.
Prezidents Donalds Tramps nesen nodēvēja Eiropu par “nīkuļojošu” ar “vājiem” līderiem. Pirmssvētku samits šos aizvainojošos izteikumus nekādi neatspēkoja.
Amerikas nievājošajai attieksmei nav tikai retoriskas izpausmes. Daudz reālāks ir fakts, ka ASV jau vairākkārt ir atstājušas Eiropas amatpersonas ārpus būtiskām diskusijām par Ukrainu.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ Eiropa pagājušajā nedēļā vēlējās demonstrēt spēku ar izlēmīgu Ukrainas finansēšanas plānu.
Tā vietā tā parādīja, ka bloka smagnējā lēmumu pieņemšanas struktūra galu galā spēj novest pie rezultāta, bet ne tuvu tik pārliecinoši, kā bija cerēts.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Autoceļu lietošanas nodevas kravas transportam no janvāra vēl nepaaugstinās.
Strauji pieaug saslimstība ar gripu.
Latvija kopā ar Somiju vēlas rīkot 2030. gada pasaules čempionātu hokejā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Saeima beidzot apstiprina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes trešo locekli – šos pienākumus pildīs Andris Saulītis.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Eiropas Savienība vienojas par 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai.
Eiropas Savienībā būs jauni noteikumi patvēruma meklētāju deportācijai uz trešajām valstīm.
ASV publisko tūkstošiem dokumentu un foto bēdīgi slavenā pedofila Epstīna lietā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Beļģijas premjerministra Barta de Vēvera iebildumi liedz Eiropā iesaldētos Krievijas aktīvus izmantot palīdzībai Ukrainai.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
