Sadrumstalots un līdz ar to ne pārāk labi funkcionējošs jau kopš ievēlēšanas brīža – arī šādu vērtējumu 13. Saeimai nācies dzirdēt ne vienu reizi vien. Un tomēr deputāti, lai arī ne bez lēruma kļūdu un negludumu, šo kuģi spēja izstūrēt cauri nemierīgajiem kovidpandēmijas un Krievijas agresijas sakultajiem ūdeņiem. Bet arī jauno sasaukumu negaida vieglas dienas.

Jau kopš vasaras daudz skandināta un pieminēta gaidāmā ziema, un lielā mērā tas noteikti būs pārbaudījums mums visiem. Lielai daļai iedzīvotāju aukstais laiks nāk ar jostas savilkšanu, vairākas reizes lielākiem rēķiniem par siltumenerģiju un citām nepatikšanām. Un tieši no Saeimas un valdības tiks gaidīts atbalsts, palīdzība un solidarizēšanās.

13. Saeima atvadījās ar skaistu žestu – minimālās algas paaugstināšanu, bet jaunajai Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai nāksies reāli rīkoties, lai Latvijas iedzīvotāji varētu ziemu pārlaist pēc iespējas vieglāk.

Bet arī mums pašiem jāatceras, ka tā cena, ko mēs maksājam par dārgajiem energoresursiem, faktiski ir mūsu ieguldījums karā. Katrs Latvijā nesadedzinātais Krievijas dabasgāzes kubikmetrs kaut nedaudz, bet tomēr pasliktina agresorvalsts ekonomisko situāciju. Un es jau zinu, ka

ziemā ne reizi vien dzirdēsim runas par to, ka “karš ir karš, bet mums arī jādzīvo”, “labāk būtu sarunājuši ar krieviem un pārlaiduši šo ziemu”, “no tām sankcijām Krievijai ne silts, ne auksts”.

Stop. Sankcijas nav brīnumnūjiņa, kura vienas dienas laikā spēj sagraut agresīvas impērijas ekonomiku. Bet arī Krievijai šī ziema noteikti nebūs viegla. Un lielā mērā tas tā būs tieši rietumvalstu noteikto ekonomisko sankciju dēļ.

Līdz šim bezprecedenta ekonomiskais spiediens nav mazinājis Kremļa agresiju vai iznīcinājis ekonomiku. Un tomēr tām ir iespaids.

Krievijas izolācija tagad, kad tās piegādes ķēdes plīst visos posmos, bet aptuveni tūkstotis ārvalstu uzņēmumu pametuši valsti, apdraud turpmāko izaugsmi. Paredzams, ka 2022. gadā tā samazināsies par 3%.

Tas gan ir mazāk, nekā pavasarī prognozēja Starptautiskais Valūtas fonds, un tomēr dzīves saldums Krievijā iet mazumā. Ražošanas apjomi sarūk, palielinās tēriņi pirmās nepieciešamības precēm, piemēram, pārtikai.

Sankcijām ir acīmredzama ietekme uz Krievijas spēku Ukrainā. Nesen publiskotais ASV Finanšu un tirdzniecības departamenta ziņojums liecina, ka kopš pagājušā gada rudens pusvadītāju imports ir samazinājies par 70%, tādējādi samazinot Krievijas ballistisko raķešu un citu precīzo ieroču ražošanu.

Tāpat grūti sameklēt aizstājējus gultņiem, kas nepieciešami lidmašīnām, tankiem, automātiskajiem šaujamieročiem, smagajai artilērijai un zemūdenēm. Plašā koalīcija, kas atbalsta sankcijas, Krieviju spiež tehnoloģijas iepirkt no tādām valstīm kā Ziemeļkoreja un Irāna.

Vēl līdz jūnijam bija iesaldēti Krievijas elites aktīvi 30 miljardu dolāru apmērā, un ierobežojumi pēc tam tika attiecināti uz militārajām, finanšu, parlamenta amatpersonām un viņu ģimenēm. Daudzas ārvalstu institūcijas ir pārtraukušas sadarbību ar zinātniekiem Krievijā, un turpinās arī cilvēkresursu aizplūšana no valsts.

Paša Krievijas prezidenta Vladimira Putina bagātību pašreizējās sankcijas varbūt arī tieši neskar, tomēr elites ierobežošana kaitē Kremlim.

Tiek ietekmēta ekonomika un caur to arī valsts spēja karot.

Katra no sankciju daļām kaut kādā mērā ietekmē arī pārējo pasauli, kas šīs sankcijas pielieto. Ir, tā teikt, arī atgriezenisks efekts. Bet sankcijas primāri darbojas pret Krieviju un tām ir ietekme. Ierobežojot piekļuvi finansējumam, darbība un dzīve Krievijā kļūst mazāk ienesīga, mudinot uzņēmumus, Krievijas eliti un arī vienkārši “lielgabalu gaļu” aizbraukt.

Astoņus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šie saskaņotie pasākumi nav spējuši izbeigt karu. Tomēr tie ir krasi samazinājuši Krievijas ietekmi pār Rietumiem. Nekā nedarīšana vai diplomātiska rakstura papļāpāšana, kā 2014. gada iebrukuma laikā, tikai mudinātu Krieviju turpināt agresīvo virzību uz priekšu.

Un tad, kad kādam gribas sūkstīties par to, ka Rietumu vadoņi, ignorējot vienkāršo cilvēku dzīvi un vajadzības, pieņēmuši lēmumus, kas grauj līdzšinējo pasaules kārtību un ekonomiku,

atcerēsimies par tiem ukraiņiem, kas šoruden savās mājās, kuras vēl nav sagrautas, taupa elektrību un meklē iespējas, kā nodrošināt kaut minimālu siltumu.

Tajā mirklī būtu jātop skaidram, ka mūsu energoresursu rēķini joprojām ir maza cena, salīdzinot ar to postu un smagumu, ko uz saviem pleciem iznes Ukrainas tauta.

Pagājušajā nedēļā Putins klaigāja par to, ka pasaule vairs nebūs tāda kā līdz šim. Viņam daļēji taisnība – pasaules civilizētā daļa vairs nesamierināsies ar to, ka kādas valsts patvaldnieks, impērisku ambīciju vadīts, neievēro nekādas starptautiskas vienošanās un ar savu agresiju apdraud pārējo pasauli.

Un varam priecāties, ka mūsu iesaiste šajā cīņā pagaidām sākas un beidzas ar rēķinu apmaksu par apkuri.

Latvijā

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Koalīcijas veidošanas sarunas bremzējas.

Minimālā alga no 1. janvāra būs 620 eiro.

Arī Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi saņēmuši mobilizācijas pavēstes.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Ināras Mūrnieces vadītā 13. Saeima beidz darbu.

Pasaulē

Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi

Krievija aptur dalību “labības darījumā”.

Ukrainas valdība lūdz bēgļus šoziem mājās neatgriezties.

ASV miljardieris Īlons Masks pārņem kontroli pār sociālo tīklu Twitter.

Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā

Riši Sunaks Lielbritānijā kļuva par trešo premjerministru pēdējo divu mēnešu laikā.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.