liepajniekiem.lv
Bēdas Rīgas gaiteņos
Krīze Rīgas domes gaiteņos ievilkusies, un šī ir tā reize, kad mēs te ”no laukiem” varam iesmīkņāt par Rīgas kungu neprasmi atrast kopsaucēju jeb nemākulību gludināt politiskās nesaskaņas. Izrāde ievilkusies, un tas neļauj produktīvi strādāt.
Pēdējās publiski pieejamās ziņas norāda, ka koalīcijas izveide tagad virzās, lai trīs pušu kodolam – “Jaunajai vienotībai”, “Nacionālajai apvienībai/Latvijas Reģionu apvienībai” un “Kodam Rīgai” – piesaistītu “Gods kalpot Rīgai”, “Latvijas attīstībai” un vēl dažu pie frakcijām nepiederošo deputātu atbalstu.
Arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs neredz tādas neatrisināmas pretrunas, kuru dēļ Rīgas dome nevarētu turpināt darbu. Galu galā pēc nepilniem diviem gadiem gaidāmas vēlēšanas.
Rīga raud pēc darbarūķiem, nevis kašķu vācelēm.
Arī valdībā tā saucamā koalīcijas paplašināšana izskatās pēc gumijas staipīšanas. ”Jaunā vienotība” gribētu koalīcijā ievilkt ”Progresīvos” un ZZS, bet divi citi pašreizējie partneri – ”Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība – izliekas akli un kurli: ne redz, ne dzird, ka vispār būtu kaut kur jāiet un par kaut ko jāspriež.
Tiesa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens paziņojis, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ nāks klajā ar paziņojumu par koalīcijas paplašināšanas procesu.
Kāds varētu būt šī paziņojuma saturs, ir labs jautājums. Diezin ko varētu paziņot situācijā, kad ”Jaunā vienotība” runā ar diviem jauniem potenciālajiem sadarbības partneriem, bet divi vecie nemaz negrib runāt… Varbūt mēs dzirdēsim premjera ultimātu?
Arī šajā sakarā jāpiemin Valsts prezidents, kas savas darbības sākumposmā ir aktīvs komunikācijā ar dažādām institūcijām un sabiedrību.
Viņš līdz augusta otrajai pusei gribētu skaidrību par to, kādā sastāvā turpmāk strādās koalīcija.
Kā savaldīt agresoru?
Kara gaita Ukrainā daudzu ukraiņu atbalstītāju pārlieku lielo optimismu par pretuzbrukuma tempu ir slāpējusi.
Militārie eksperti, kas cenšas pieturēties pie faktiem, gan norāda, ka pretuzbrukuma ātrums ir objektīvs, ņemot vērā realitāti, ar ko jāsaskaras un jātiek galā Ukrainas armijai.
Uzvarētāju karā noteiks cēloņsakarību kopums, nevis kādi brīnumlīdzekļi.
Bet ir, protams, lietas, par kurām ir liels rūgtums. Piemēram, fakts, ka Rietumu sankcijas nav spējušas jūtami sabremzēt Krievijas kara rūpniecību un rezerves daļu piegādes.
Raķetes, ”kurām bija jābeidzas jau pērn”, aizvien tiek izšautas pa Ukrainu un tās iedzīvotājiem.
Pagājušās nedēļas nogalē vien Krievija palaida teju 60 dažāda tipa raķetes un trieciendronus.
Arī Rietumu minstināšanās ar vēl vairāk kara tehnikas, munīcijas piegādēm un pilotu apmācību, lai Ukraina kaujās varētu iesaistīt iznīcinātājus, nesekmē pretuzbrukuma virzību.
Var jau sacīt, ka tā bija atriebība par ukraiņu sekmīgiem mēģinājumiem ar peldošiem droniem uzbrukt Krievijas kuģiem, kas iesaistīti karadarbībā un tās nodrošināšanā, bet saturiski tam nav nozīmes – Krievija apšauda Ukrainu nepārtraukti, neatkarīgi no tā, ko dara pretinieki.
Visuzskatāmāk Krievijas noziedzīgo agresiju raksturo bumbas trāpījums asins donoru centram Ukrainas austrumos sestdien, nogalinot divus cilvēkus un četrus ievainojot.
Vērojot Ukrainas karaspēka darbības, aizvien vairāk jūtams, ka galvenais pretuzbrukuma virziens ir Krievijas okupētās Ukrainas dienvidu teritorijas.
Ukraiņu triecieni pa kuģiem, pa satiksmes infrastruktūras objektiem Krimas ziemeļos apgrūtina agresora loģistikas un apgādes operācijas.
Kamēr Ukrainas karaspēks krāja spēkus pretuzbrukumam, Putina armijai bija pietiekami daudz laika, lai izveidotu vairākas aizsardzības līnijas, ieraktos un nomīnētu teritorijas, palēninātu zemju atbrīvošanu.
Tagad ukraiņiem mīnu lauki jāpārvar, ciešot pēc iespējas mazāk zaudējumu.
Starp citu, pieņemts, ka daudz vairāk tehnikas un dzīvā spēka zaudē uzbrūkošā puse. Negribu iesēt pārāk daudz optimisma, taču analītiķi, kas mēģina uzskaitīt abu pušu zaudējumus, sliecas uz to, ka tieši šajā pretuzbrukuma fāzē to apmērs ir viens pret vienu. Tas nozīmē, ka ukraiņi uz priekšu virzās ļoti lēni un apdomīgi.
Taču nav tā, Krievijas karaspēks tikai atsitas. Pagājušajā nedēļā tas pastiprināja apšaudes Ukrainas austrumos, bet viskarstāk iet Kupjanskā, kur ienaidnieks ar ļoti lielu artilērijas zalvju skaitu cenšas atgūt agrāk zaudētās pozīcijas Harkivas apgabalā.
Pagājušajā nedēļā notika savdabīga valstu pārstāvju pulcēšanās Saūda Arābijā. Protams, ir labi, ka aptuveni 40 valstu amatpersonu sanāksmē visi klātesošie apliecināja savu valstu uzticību ANO statūtu principiem, starptautiskajām tiesībām un Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes neaizskaramības ievērošanai, taču par galvenajiem miera principiem pausti atšķirīgi viedokļi.
Ukraina pastiprinājusi diplomātiskos centienus, lai iegūtu vairāk sabiedroto zemēs, kurās atbalsts tai nav tik nepārprotams vai arī valstis ieņem neitrālu pozīciju.
Gribu uzsvērt divus pozitīvus faktorus – pirmkārt, Krievija uz šo tikšanos netika uzaicināta (skaidrs signāls), otrkārt, starptautiskajās sarunās par miera panākšanas iespējām Ukrainā Ķīnas pārstāvja nostāja bija konstruktīva, vēsta britu laikraksts “Financial Times”. Tas ļauj cerēt, ka Ķīna, kurai ir liela ietekme uz Krieviju, varētu izmantot savas sviras, lai palīdzētu savaldīt agresoru.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Politiskās peripetijas Rīgas domē.
Basketbolistes izcīna sudrabu Eiropas U-20 čempionātā.
Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Režisors Elmārs Seņkovs pamet Latvijas Nacionālā teātra mākslinieciskā vadītāja amatu.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Saūda Arābijā ap 40 valstu amatpersonas spriež par mieru Ukrainā.
Ukraina uzbrūk Krievijas Melnās jūras flotes kuģiem un tiltiem.
Slovēnija un Austrija cīnās ar plūdiem, evakuē simtiem cilvēku.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Maskavas tiesa Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam piespriež 19 gadu cietumsodu par “ekstrēmismu”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.