liepajniekiem.lv
Viņš bija zaudējis Demokrātiskās partijas uzticību, un arvien lielāki bija draudi piedzīvot apkaunojošu sakāvi duelī ar Donaldu Trampu.
Bet tas nav būtiskākais, ko iezīmē Baidena svētdienas paziņojums par izstāšanos no cīņas.
Būtiskākais ir tas, ka, piekrītot atkāpties no amata, kad beigsies viņa pilnvaru termiņš janvārī, viņš ievērojami palielina iespēju, ka viņa partija spēj aizsargāt amerikāņus (un varbūt pat pasauli) no briesmām, kas saistītas ar Donalda Trampa atgriešanos prezidenta amatā.
Vairākums amerikāņu jau labu laiku uzstāj, ka netic Baidena spējām vadīt nāciju vēl vienu termiņu.
Galvenie iemesli – bažas par prezidenta vecumu un fizisko sagatavotību, kas pēdējo mēnešu laikā ir tikai pieaugušas.
Ja Baidena vārds būtu palicis vēlēšanu biļetena augšgalā, ievērojami palielinātos iespējamība, ka Tramps atkal ieņemtu prezidenta amatu un, iespējams, varētu kontrolēt arī abas Kongresa palātas.
Baidens tagad ir paveicis to, ko Tramps nespētu nekad:
viņš nacionālās intereses ir izvirzījis augstāk par savu lepnumu un ambīcijām.
Jā, var teikt, ka lēmums atteikties no centieniem tikt pārvēlētam uz otro termiņu un ļaut citam, jaunākam demokrātam pretendēt uz prezidenta amatu, tika pieņemts pāris nedēļas vēlāk, nekā vajadzēja, turklāt pēdējā laikā augstprātīga nolieguma paušanas apjomos bīstami pietuvojoties savam sāncensim.
Bet tas nemazina notikušā unikalitāti un milzīgo ietekmi.
Protams, viņa izstāšanās no sacensībām par prezidenta krēslu rada lielu nenoteiktību par to, kurš būs Demokrātiskās partijas izvirzītais kandidāts, un šādai situācijai nav reāla precedenta mūsdienu Amerikas politikā. Turklāt vēl tik vēlīnā kampaņas stadijā.
Iespējams, ka viņa atbalsts viceprezidentei Kamalai Herisai, ņemot vērā šī amata tradicionālo galvenā mantinieka statusu, jau iezīmē reālāko tuvās nākotnes scenāriju, bet nekur nav zvanīts, ka tieši viņa mērosies spēkiem ar Trampu.
Demokrātu rindās ir daudzi, kuriem ir šaubas par Herisas piemērotību valsts augstākajam amatam,
bez tam vairāki prominenti demokrāti alkst pēc īstas sacensības cīņā par kandidāta nominēšanu un nevēlas vienkārši pildīt Baidena atstātos norādījumus.
Iespējams, šāda veida spriedzes pilna situācija var mobilizēt jaunus, iepriekš neapjaustus spēkus pašu demokrātu rindās, un šādā procesā var izkristalizēties kāds kandidāts, par kuru mēs līdz šim esam dzirdējuši tikai pa ausu galam.
Taču Baidena izstāšanās arī rada pārliecinošu vēstījumu viņa demokrātu pēctecim un visiem pārējiem partijas locekļiem.
Viņi var runāt par milzīgo atšķirību starp to, ko Baidens dara tagad (lai arī cik nelabprāt viņš to darītu), un Trampa titāniski savtīgo un episki destruktīvo uzvedību 2020. gadā, kad viņš centās noturēties pie varas, graujot visu vēlēšanu institūtu.
Jo acīs duras milzu kontrasts starp prezidentu un partiju, kas beidzot tika galā ar neērtām patiesībām, un prezidentu un partiju, kas nekad nav pārstājusi vērpt nekaunīgus melus.
Kamēr Tramps un daudzi viņa kolēģi republikāņi joprojām karo ar realitāti, Baidens un demokrāti tai padevās.
Tam vajadzēja notikt ātrāk, bet būtiski ir tas, ka tas vispār notika. Šādam žestam, šādai rīcībai ir ļoti liela nozīme.
Baidenu, iespējams, tāpat varēs vainot, ja Tramps novembrī tomēr uzvarēs (un te jāņem vērā, cik maz laika viņš atlicis plānam B). Taču pārmetumi nebūs tik skarbi.
Un tomēr – Baidena izstāšanās ir vēsturiska anomālija. Laikam jau šāda rīcība ir pretrunā ar cilvēka dabu. Vai vismaz to cilvēku dabu, kuri ir izbaudījuši saldmi, ko sniedz atrašanās varas pašā, pašā virsotnē.
Parasti valdnieki turas pie saviem apzeltītajiem troņiem. Kad viņus kāds apdraud, viņi turas vēl ciešāk.
To mēs esam redzējuši gan pašu mājās, gan citur pasaulē.
Tomēr Baidenam pietika drosmes atzīt, ka vēl četri gadi Baltajā namā ir pārāk riskanta likme un pārāk lielas ambīcijas.
Tikai neliela daļa ASV prezidentu nav centušies tikt pārvēlēti uz vēl vienu termiņu.
Pēdējais bija Lindons Džonsons pirms vairāk nekā pusgadsimta, turklāt lēmums toreiz tika pieņemts pavasarī, priekšvēlēšanu pašā karstumā, nevis uz demokrātu konventa sliekšņa, jau vasaras izskaņā.
Baidena paiešana malā sniedz demokrātiem iespēju pārorientēt sabiedrības uzmanību no jautājumiem par pašreizējā prezidenta piemērotību amatam uz Trampa acīmredzamo morālo un emocionālo nepiemērotību visam, kas saistās ar valsts pārvaldi un varu kā tādu, kā arī uz briesmām, kas rastos viņa prezidentūras laikā.
Tramps ir notiesāts likumpārkāpējs, kurš pagājušajā nedēļā savā runā pēc oficiālas izvirzīšanas Republikāņu partijas konventā kārtējo reizi apstiprināja savu augstas klases meļa statusu:
atsevišķi avoti min dažādus skaitļus, pārsvarā ap 20, – tik reižu Tramps šajā uzrunā izteicis faktoloģisku nepatiesību.
Trampam nav augstāku mērķu kā pašlabuma intereses. Jau viņa pirmais prezidentūras termiņš papostīja ASV reputāciju pasaulē.
Otrajā termiņā viņam būtu iespēja darboties ar mazākiem ierobežojumiem, un viņš un viņa padomnieki ir skaidri pauduši, ka plāno nesaudzīgi izmantot varu.
Tomēr ar potenciālā vai jau nodarītā kaitējuma aprakstiem vien būs par maz, lai demokrāti uzvarētu, – vajadzēs steigšus uzburt piedāvājumu, kas kalpotu kā ceļvedis labākai nākotnei.
Šīs prezidenta vēlēšanas noteiks, vai ASV, tāpat kā Baidena laikā, stāsies pretī Krievijas agresijai pret Ukrainu.
Tas noteiks, vai ASV valdība turpinās aizsargāt sieviešu tiesības lemt par savu ķermeni un turpinās Baidena administrācijas aizsākto darbu, lai risinātu klimata pārmaiņas, ekonomiku orientējot uz atjaunīgo enerģiju.
Dati rāda, ka Baidena laikā ekonomiskā nevienlīdzība ir sākusi samazināties, un šīs vēlēšanas palīdzēs noteikt, vai šī tendence turpināsies un ASV iedzīvotāji piedzīvos lielāku labklājību.
Kad Baidens sāka savu kampaņu 2019. gadā, viņš solīja atbalstītājiem, ka Tramps tiks sakauts un vēsturē Trampa četri gadi amatā tiks uzskatīti par neveiksmi.
Baidens savu lomu ir nospēlējis, taču cīņa par demokrātiju ne tuvu vēl nav galā.
Kā ASV prezidents Baidens bija nostājies to vērtību pusē, ko jau sen ir definējušas Savienotās Valstis: apņemšanās ievērot brīvību, cieņa pret likuma varu un pārliecība, ka plurālisms ir nācijas spēka galvenais avots.
Tās ir vērtības, kuras ir svarīgas arī mums, apzinoties, cik ļoti svarīgs šodienas situācijā ir varens sabiedrotais, uz kuru vienmēr var paļauties.
Latvijā
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Apstiprina plānu zāļu cenu samazināšanai.
Eiropas Komisija piešķir papildu līdzekļus “Rail Baltica” projekta turpināšanai.
Liepājas šosejas auditā konstatē redzamības traucējumus.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
Mārtiņš Sesks un Renārs Francis startē pasaules rallija čempionāta Latvijas posmā.
Pasaulē
Aizvadītās nedēļas nozīmīgākie notikumi
Pasauli ietekmē masveida IT traucējumi.
Izraēla veic triecienus Jemenas ostai.
Darbu sāk jaunais Eiropas Parlamenta sasaukums.
Aizvadītās nedēļas cilvēks uzmanības centrā
ASV prezidents Džo Baidens izstājas no cīņas par pārvēlēšanu amatā.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
